Valdība vakar ārkārtas sēdē vienojās par vēl lielākiem nodokļiem, nekā iepriekš bija plānots, lai nākamā gada budžetā nodrošinātu trūkstošos 57,4 miljonus latu. Valdība iecerējusi piemērot augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nodokli aplikt dabasgāzi, ko izmanto kā kurināmo, lielāku ieņēmuma nodokli uzlikt lielajiem uzņēmumiem. Šīs valdības ieceres vēl ir jāapstiprina Saeimai.
Aptuveni stundu ilgušajā koalīcijas sanāksmē vakar vadošās partijas vienojās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu līdz 26%, saglabājot gan neapliekamo minimumu 35 latu apmērā, gan atvieglojumu par apgādībā esošu personu, gan attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem, pēc sēdes informēja Roberts Zīle (TB/LNNK).
Iepriekš izskanējušo ideju samazināt neapliekamo minimumu, kritizēja Starptautiskais valūtas fonds. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, saglabājot esošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi – 23%, bet par 10 latiem samazinot neapliekamo minimumu, katrs strādājošais, tai skaitā minimālās algas saņēmējs, zaudētu 2,30 latus. Savukārt īstenojot jaunāko ieceri – paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 26 procentiem un saglabājot neapliekamo minimumu pašreizējā līmenī –, par minimālo algu strādājošais uz rokas saņems par 3,87 latiem mazāk.
Lai gan koalīcijas partijas bija vienojušās par progresīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu lielajiem uzņēmumiem, tas ir, tādiem, kuru apliekamie ienākumi pārsniedz 5 miljonus latu, valdība vakar ārkārtas sēdē šī jautājuma lemšanu atlika līdz pirmdienai. Finanšu ministrijai (FM) ir jāsagatavo precīzi formulējumi iespējamai uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes piemērošanai tiem uzņēmumiem, kuru peļņa pārsniedz piecus miljonus latu. Šādiem uzņēmumiem plānots piemērot 25% likmi, bet pārējiem pašreizējo 15% likmi.
Valdība vakar atlika arī lemšanu par mājokļa nodokli. Ekonomikas ministrija vakar valdības sēdē norādīja, ka iecerētais nodoklis inženiertehniskajām būvēm, piemēram, Latvenergo nākamgad izmaksās 11 miljonus latu, kas savukārt varētu izraisīt tarifu palielinājumu par 7 procentiem. Latvijas gāzei tas radītu 6 līdz 7 miljonu latu papildu nodokļu slogu, bet Rīgas siltumam – aptuveni vienu miljonu latu.