Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir nobažījusies, ka Veselības ministrijas plānotās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanā varētu palielināt nodokļu slogu zemo algu saņēmējiem.
LPS priekšsēdētāja padomniece Olga Kokāne aģentūru LETA informēja, ka savienība neatbalsta Veselības ministrijas ieceri no 2014.gada ieviest tā saukto veselības nodokli, paredzot, ka to maksās no algas nodokļa maksātāja mēneša bruto ienākuma, līdzīgi kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darbinieka daļu.
Pēc LPS domām, tas ir solis nepareizā virzienā, jo jau pašlaik darbaspēka nodokļu summa esot nesamērīgi augsta, un tas arī esot viens no ēnu ekonomikas galvenajiem cēloņiem. Turklāt šāda nodokļa ieviešanai būšot negatīva ietekme uz zemo darba algu saņēmējiem, jo tā aprēķinā netiks ņemts vērā neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Piemēram, ja persona saņem minimālo algu - 200 latus - un tai ir divi apgādājamie, tad mēnesī nodokļos būs jāsamaksā vēl papildus septiņi lati, aprēķinājusi LPS.
Apsverams būtu Igaunijā ieviestais modelis, kur veselības aprūpi finansē no sociālā nodokļa daļas, uzskata LPS. Valsts sociālajā budžetā ir vairākas sadaļas, kas nav saistītas ar personu iemaksām - bezdarba un veselības pabalsti - un kuras var finansēt no pamatbudžeta, tādējādi radot iespēja daļu no sociālajām iemaksām novirzīt veselības aprūpes nodrošināšanai.
Tāpat LPS neatbalsta Veselības ministrijas ieceri par veselības obligāto apdrošināšanu, kas paredz ieviest valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas 3,65 procentpunktu apmērā, nodalot tās 4 procentpunktu apmērā no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Tas sagraus pašvaldību finansēšanas sistēmu, prognozē savienība. Tādējādi varētu palielināties pašvaldību izdevumi sociālajai jomai, pašvaldībām nodrošinot pabalstus tām personām, kurām noteiktu iemeslu dēļ bezmaksas valsts veselības aprūpes pakalpojumi nebūs pieejami.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta komitejā šodien nolemts tālākai apstiprināšanai valdībā virzīt koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu, kas paredz sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu.
Veselības ministrija (VM) piedāvā divus jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredz saglabāt pašlaik spēkā esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI). Kā norāda VM, vēl jāvienojas, kurš aprēķināšanas fakts - IIN vai VSAI - tiktu ņemts vērā.
Otrs piedāvājums ir obligātā veselības apdrošināšana, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu par aprēķināšanu.
Kā norāda VM, abu modeļu realizācijai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, pakāpeniski sasniedzot veselības aprūpes valsts budžetu 4,5% apmērā no IKP, pēc "Valdības rīcības plāna 2014", vēlākais, līdz 2020.gadam. Šogad veselības aprūpei atvēlēti 3,1% no IKP, turklāt salīdzinājumā ar 2012.gadu tas sarucis par 0,4%.