Jaunā valsts kontroliere atbalsta eiro ieviešanu Latvijā

Vakar valsts kontroliera amatā ievēlētā Elita Krūmiņa atbalsts eiro ieviešanu Latvijā. To viņa šorīt atzina intervijā "Latvijas Radio".

Krūmiņa norādīja, ka par eiro ieviešanu ir ļoti dažādi speciālistu vērtējumi un tas esot sarežģīts jautājums, kur daudz jābalstās uz pieņēmumiem.

Tomēr viņa esot par eiro ieviešanu, jo esot iepazinusies ar Latvijas Bankas aprēķiniem. "Uzticos Latvijas bankas un Finanšu ministrijas viedoklim. Neredzu pamata tam neuzticēties," pauda jaunievēlētā valsts kontroliere.

Jau ziņots, ka iepriekšējā valsts kontroliere Inguna Sudraba par eiro ieviešanu Latvijā izteicās skeptiski.

Kā ziņots, Saeima valsts kontroliera amatā ceturtdien ievēlēja Sudrabas ieteikto līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli Krūmiņu. Šāds lēmums pieņemts, neskatoties uz atsevišķu juristu un politiķu bažām par Krūmiņas tiesībām darboties Valsts kontroles padomē trešo termiņu pēc kārtas.

Par Krūmiņu balsoja 66 deputāti, bet pret bija 19 deputāti. Savukārt par otru kandidāti Ivetu Rutkovsku nobalsoja 18 deputāti, bet pret bija 67 deputāti. Kopā tika izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes, no kurām par derīgām tika atzītas 85, bet par nederīgām - deviņas. Pret abām kandidātēm tika balsots vienā vēlēšanu zīmē.

Krūmiņu šim amatam izvirzīja Reformu partija (RP) un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), bet Rutkovsku -"Vienotība".

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais