Gatavojoties aizstāt nacionālo valūtu latu ar eiro, likuma izstrādātājiem jāuzklausa arī valsts ekonomikas mugurkaula – uzņēmēju – vēlmes un ieteikumi. Kamēr vienu vēlmes spējušas rast dzirdīgas ausis, citiem vismaz pagaidām jāsēž neziņā.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vēlmes un ieteikumus uzklausījusi Finanšu ministrija. Pārvadātājus uzmanīgus bija darījis fakts, ka eiro ieviešanas likumprojektā noteikts, ka latu un eiro vienlaikus apgrozības periodā, kas būs divas nedēļas, sabiedriskā transporta vadītājiem, saņemot maksu par biļetēm latos, atlikums jāizmaksā eiro. Asociācijas pārstāvji bija vērsušies Finanšu ministrijā, lai tā nozarei šajā periodā paredz izņēmumu. Proti, ja pasažieris par biļeti norēķinās latos, tad arī atlikumu viņam izmaksā latos, savukārt, ja maksāts tiek eiro, arī atlikumu atdod Eiropas Savienības vienotajā valūtā.
Asociācijas direktors Ivo Ušenieks Neatkarīgajai skaidroja, ka šāds izņēmums bija paredzēts, ieviešot eiro arī Igaunijā. Tas tiek pamatots ar to, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā kā būtiskākie aspekti ir kustības drošība un maršruta grafika ievērošana. Līdz ar to esot nepieciešams minimizēt tos riskus, kas var apdraudēt kustības drošību un grafiku šajā latu un eiro vienlaikus apgrozības periodā.
Skaidras naudas saņemšanai vienā valūtā un izdošanai citā valūtā būs nepieciešams papildu laiks šo operāciju veikšanai no ierastās kārtības. Līdz ar to, ja laiks viena pasažiera apkalpošanai palielinās par minūti, tad autobusiem ar sēdvietu skaitu līdz 22 vietām šis laiks pieaugs līdz 22 minūtēm, un, jo ietilpīgāks transporta līdzeklis, jo lielāka kavēšanās paredzēta. Turklāt, veicot naudas maiņas operāciju ierobežotā laikā, pastāv palielināti riski krāpnieciskiem darījumiem ar viltotu naudu, kā arī var tikt apšaubīts izdotais naudas atlikums, līdz ar to radot stresa situācijas transportlīdzekļa apkalpes loceklim, un tas var ietekmēt kustības drošību.
Bet tirgotājiem eiro ieviešanas kārtība un laiks, kurā cenas kases aparātu čekos būs jāuzrāda gan latos, gan eiro, rada vairāk jautājumu nekā sniedz atbildes. Šobrīd likumprojekts nosaka, ka paralēlā cenu atspoguļošana sākas trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas un turpinās sešus mēnešus pēc tās.
Ir skaidrs, ka ne visās tirdzniecības vietās uzstādīti kases aparāti, kas spēj izpildīt likumā pašreiz paredzētās prasības, taču risinājums, ko darīt, uzņēmējiem pagaidām nav sniegts, stāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. Asociācija ir lūgusi Valsts ieņēmumu dienestam apkopot informāciju par valstī reģistrētajiem kases aparātiem un informēt asociāciju par to skaitu, kas spēj izpildīt likuma prasības. Pagaidām atbilde no dienesta neesot saņemta. Neesot arī zināms, vai tiks ņemti vērā asociācijas piedāvājumi šīs situācijas risināšanai.
«Mēs piedāvātu, ka VID gadījumā, ja kases aparāts nespēj vienlaikus uzrādīt abas valūtas, ļautu uzņēmējiem čeku papildināt ar roku, ierakstot attiecīgo summu latos vai eiro,» saka H. Danusēvičs.
Asociācija arī uzskata, ka preču grupām, kurām ir īss aprites periods, piemēram, pārtikai, obligātais cenu paralēlais atspoguļošanas periods būtu īsāks. «Mazajiem uzņēmumiem ir lielas izmaksas dubulto cenu atspoguļošanai. Ja tiem nav dārgo kases sistēmu, tas ir liels papildu roku darbs, jo papildus jārēķina dubultā valūta precēm, kuru cenas ikdienā var mainīties,» skaidro tirgotāju pārstāvis.