Ministru kabinets šovakar ārkārtas sēdē panācis vienošanos par papildu nodokļu palielinājumiem, lai nākamā gada budžetā nodrošinātu trūkstošos 57,4 miljonus latu.
No 23% līdz 26% iecerēts palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi. Iepriekš valdība plānoja šī nodokļa likmi celt līdz 25%, tomēr šodien panākta vienošanās paaugstināt likmi vēl par procentpunktu, kas papildus nodrošinās 31,8 miljonus latu. Līdz ar to kopumā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes pieaugums ļaus papildināt budžetu par vairāk nekā 95 miljoniem latu, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Repše žurnālistiem uzsvēra, ka IIN likmes palielināšana bija vissmagākais lēmums, no kura gan neesot bijis iespējams izvairīties. Tomēr vienlaikus panākta vienošanās saglabāt ģimenes valsts pabalstus un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, tādejādi aizsargājot mazāk nodrošināto sabiedrības daļu.
Valdība vienojās ieviest progresīvo nekustamā īpašuma nodokli. Tiek piedāvāts progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis, ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu piemērojot 0,1% likmi, vērtību 40 001-75 000 latu - 0,2%, bet vērtību virs 75 000 latu - likmi 0,3% no kadastra vērtības. Ar šīm nodokļa izmaiņām ieņēmumi plānoti 500 000 latu.
Tāpat tiks palielināta ikgadējā transportlīdzekļu nodeva. Šī pasākuma rezultātā valsts budžeta ieņēmumi pieaugs par 15 miljoniem latu. Nodevu paredzēts diferencēt pēc dažādiem parametriem. Piemēram, rezultātā automašīnām ar lielāku dzinēja tilpumu veicamie maksājumi varētu pat dubultoties.
Uzņēmumu peļņai, kura pārsniedz piecus miljonus latu, tiks piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis 25% apmērā. Patlaban šī likme ir 15%. Tādējādi valsts cer iegūt papildu trīs miljonus latu.
Kapitāla pieaugumam tiks piemērota 15% nodokļa likme, bet dividendēm un procentu maksājumiem - saglabāta 10% likme. Lielākā likme pārsvarā tiks attiecināta uz spekulatīviem nekustamā īpašuma tirgus darījumiem. Ar minētajām likmēm iecerēts papildināt valsts ieņēmumus 2,6 miljonu latu apmērā.
No nākamā gada vidus tiks ieviests nodoklis dabasgāzei, kura tiek izmantota kā kurināmais. Šādi valsts budžets tiks papildināts ar pieciem miljoniem latu.
Par precīzām normatīvu izmaiņām valdība lems ārkārtas sēdē pirmdien, 23.novembrī.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka šodien panāktā vienošanās dod pamatu runāt ar starptautiskajiem aizdevējiem un apliecināt, ka nākamā gada budžeta projekts atbilst iepriekš ar kreditoriem parakstītajai vienošanai.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) sacīja, ka aizdevējus iepriekš neesot apmierinājuši tādi budžeta projektā iekļauti pasākumi, kas dod vienreizēju, bet ne ilglaicīgu fiskālo efektu. Piemēram, par tādiem pasākumiem aizdevēji minējuši par 15 miljoniem latu samazinātos izdevumus valsts parāda apkalpošanai un Latvijas Bankas peļņas maksājumu 10 miljonu latu apmērā, kas turpmākajos gados varētu vairs nebūt tik augsts.