Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi, vai uzņēmumu "Latvenergo", "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) un "Latvijas Valsts meži" (LVM) valdes locekļu papildu pienākumu pildīšana šajos uzņēmumos nerada interešu konfliktu, aģentūrai LETA atzina KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Neskatoties uz valdības vakar akceptētajiem grozījumiem noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, paredzot ierobežojumus algu apmērā, KNAB atbilstoši savai kompetencei pārbaudīs, vai nav radies interešu konflikts par to, ka šo uzņēmumu valdes locekļi pilda papildu pienākumus viņu pārstāvētajā kapitālsabiedrībā, norādīja Vitenburgs.
Galvenais faktors, kāpēc iepriekš palielināja atalgojumu valdes locekļiem, bija papildu pienākumu pildīšana. LETA jau ziņoja, ka pērn novembrī valdība atbalstīja grozījumus noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību, kas paredzēja: valsts uzņēmumos ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi varēs saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu uzņēmumā. Šo iespēju izmantojušas kapitālsabiedrības LDz, "Latvenergo" un LVM.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) uzdeva Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību LDz un "Latvenergo" valdes locekļu atalgojuma palielināšana. Premjers arī vērsa uzmanību, ka Saeimā virzītais likumprojekts paredz krietni zemākus algu griestus, nekā pašreiz kapitāldaļu turētāji attiecīgajās kapitālsabiedrībās ir noteikuši.
Aktualizējoties atalgojuma jautājumam, valdība vakar tomēr akceptēja grozījumus noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, paredzot ierobežojumus algu apmēram.
Vienošanās par noteikumu pārskatīšanu panākta pirmdien koalīcijas padomes sēdē.
Dombrovskis skaidroja, ka šie grozījumi nepieciešami, jo redzams, kā uzņēmumu kapitāldaļu turētāji ir dzīvē īstenojuši iespēju palielināt atalgojumu.
Šiem grozījumiem iebilda par demisiju paziņojušais satiksmes ministrs Aivis Ronis, norādot, ka nevajadzētu mainīt viedokli, jo pagājušajā gadā valdība rīkojusies pareizi un adekvāti.
Grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrības, kuras iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu un kuras valdes priekšsēdētājs saņem arī mēnešalgu par papildu amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, kopējais atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes publicētās valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients, kas nav lielāks par 10, un atalgojuma īpatsvars par valdes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildi kopējā atlīdzībā nav mazāks par 60% no kopējās atlīdzības.
Ziņots arī, ka šodien notikušajā LVM akcionāru ārkārtas sapulcē gan pieņemts lēmums samazināt valdes priekšsēdētāja un prezidenta Roberta Strīpnieka mēnešalgu, gan arī noteikti jauni mēnešalgas apmēri valdes locekļiem.
LVM akcionāru sapulce nolēmusi noteikt mēnešalgu valdes priekšsēdētājam Strīpniekam par prezidenta amata pienākumu izpildi atbilstoši amata aprakstam 4640 latu apmērā, no kā Strīpnieks kā valdes priekšsēdētājs saņems 2784 latus, bet kā prezidents - 1856 latus.
Valdes loceklim Gintam Bumbierim par finanšu viceprezidenta amata pienākumu izpildi alga turpmāk būs 4084 lati, valdes loceklim Arnim Melnim par direktora amata pienākumu izpildi - 4176 lati, bet valdes loceklis Edvīns Zakovics kā direktora vietnieks saņems 3991 latu.