Lai gan pagājušajā gadā samazinājies tieši Latvijā adoptēto bērnu skaits, Labklājības ministrijas prognozes liecina, ka šogad bērnu, kuri radīs sev ģimenes tieši Latvijā, būs vairāk. Viens no iemesliem ir grozījumi Civillikumā, kas ļaus bērniem ātrāk nonākt adopcijas reģistrā, ja bioloģiskie vecāki nerūpēsies par viņiem.
Labklājības ministrija (LM) apkopojusi datus par adopciju – 2012. gadā adoptēti 248 Latvijas bērni, no tiem 104 bērni adoptēti Latvijā, savukārt 144 – uz ārvalstīm. Adoptētājus pašlaik gaida vēl 1294 bērni, lielākā daļa no viņiem – 902 bērni – ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Adopcijas tendences nav strauji mainījušās, secina LM speciāliste Līvija Liepiņa. Salīdzinot ar 2011. gadu, kad tika adoptēti 256 bērni, pērn adoptēts par astoņiem mazuļiem mazāk. Pagājušajā gadā arī nedaudz samazinājies tieši Latvijā adoptēto bērnu skaits. LM speciālisti to daļēji izskaidro ar vietējo adoptētāju vēlmi pēc konkrēta vecuma un dzimuma bērna. Šāda vēlme var pagarināt gaidīšanas laiku līdz brīdim, kad topošie vecāki saņem informāciju par mazuli vēlamajā vecumā.
Latvijas adoptētāju ģimenes galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt vienu bērnu, lielākoties meiteni līdz trīs gadu vecumam. Tomēr 2012. gadā vērojamas pozitīvas pārmaiņas: trīs Latvijas adoptētāju ģimenes izteica vēlmi iepazīties ar informāciju par brāļu un māsu grupu līdz trīs bērniem. Līdz šim Latvijas adoptētāji nebija gatavi uzņemt savā ģimenē tik daudz vienas ģimenes bērnu.
Tostarp ārvalstu adopcijas tendences ir nemainīgas: uz ārvalstīm tiek adoptēti tie bērni, kuriem nav iespējams atrast ģimeni Latvijā. Tie ir skolas vecuma bērni, brāļi un māsas, kā arī bērni ar nopietnām veselības problēmām.
L. Liepiņa norāda, ka šogad, visticamāk, palielināsies to bērnu skaits, kuri nokļūs pie adoptētājiem Latvijas ģimenēs. To veicinās divu Civillikuma pantu grozījumi, kas stājušies spēkā šā gada 1. janvārī. Bāriņtiesām ir iespēja ātrāk celt tiesā prasību par aizgādības tiesību atcelšanu, ja tas būs bērna interesēs. Tas ļaus ātrāk izskatīt katru konkrēto situāciju un daļai bērnu, kuru vecāki nerūpējas par jau agrāk dzimušajiem bērniem, ātrāk nonākt adopcijas reģistrā un tālāk – jaunajā ģimenē. Līdz šim nereti tiesa prasības pieteikumu par aizgādības tiesību atņemšanu pieņēma tikai tad, ja kopš aprūpes tiesību atņemšanas vecākam bija pagājis gads.
Civillikuma 167. pantā tagad noteikts, ka aizbildni, kurš vēlas adoptēt savu aizbildnībā esošo bērnu, no pienākumu pildīšanas atbrīvo pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu. Tas ievērojami atvieglos šo procesu, jo, uzsākot bērna adopcijas procesu, vairs nebūs jāveic aizbildņu maiņa bērnam.
***
ADOPTĒTI BĒRNI
No 2001. līdz 2005. gadam adoptēto bērnu skaits gadā nesasniedza 200
2006. gadā adoptēti 235 bērni
2007. gadā – 204 bērni
2008. gadā – 186 bērni
2009. gadā – 246 bērni
2010. gadā – 235 bērni
2011. gadā – 256 bērni
2012. gadā – 248 bērni
Avots: LM
***
VIEDOKLIS
Līvija Liepiņa, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore:
– Kaut gan 2012. gadā Latvijas adoptētāji adoptējuši par 24 bērniem mazāk, vietējās adopcijas tendences ir vērtējamas pozitīvi. Pagājušā gada sākumā adoptētāju rindā, kas gaida informāciju par bērnu, bija 56 cilvēki, bet šo gadu sākām ar 90 Latvijas adoptētājiem, kas gaida, kad viņu ģimenē ienāks piemērots bērns. Latvijas iedzīvotāju vēlme adoptēt bērnus nebūt nav samazinājusies. Adoptēto bērnu skaita samazinājums radies tāpēc, ka trūkst adoptējamu bērnu vecumā līdz trīs gadiem. Ceram, ka pozitīvie adopcijas stāsti un citu cilvēku pieredze ļaus Latvijas sabiedrībai šogad vēl vairāk mazināt aizspriedumus un saskatīt un sajust bērnus, kas ir vecāki par trim gadiem un kuriem ir tikpat ļoti nepieciešama ģimene kā mazākajiem bērniem.