Valdība grib, lai iedzīvotāji eiro tic, nevis saprot

© f64

Lai netiktu izjaukti valdošās koalīcijas plāni eiro ieviešanā, ir jāpanāk, lai atteikšanos no lata atbalstītu vismaz 50% Latvijas iedzīvotāju. Optimāli būtu, ja tie būtu 100%. «Valdība dara visu, lai šo atbalstu maksimāli kāpinātu,» paziņojis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Savukārt atklātībā nonākušais Eiro ieviešanas komunikācijas rīcības plāns paredz, ka šā mērķa sasniegšanai tiek izmantoti visneētiskākie un rupjākie propagandas līdzekļi, jo nekādā ziņā nedrīkst pieļaut tautas nobalsošanu!

Zombēs pat bērnus

Ar pozitīvajiem stāstiem par eiro smadzenes plānots izskalot pat bērniem, kas ir pastarpināts līdzeklis viņu vecāku smadzeņu sasniegšanai. 1,4 miljonu latu vērtās kampaņas noslēgumā vēl vismaz 40 procentiem iedzīvotāju ir jānotic, ka eiro ir brīnumlīdzeklis un laimes lācis. Jāatgādina, pēdējais Latvijas Bankas publiskotais pētījums liecina, ka tikai 10% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu no nākamā gada.

Kampaņas finansisti aplēsuši, ka viena cilvēka pārliecināšanai pietiks ar vienu eiro. Pasākumu plānā no janvāra līdz maijam ieplānota vērienīga eiro slavināšana – masu medijos, dažādās profesionālajās organizācijās, iestādēs, izbraucienos uz laukiem. Izglītības ministrija runās ar skolotājiem, Labklājības ministrija – ar bezdarbniekiem. Attiecīgi katrai auditorijai kā tādai zivij piedāvās savu mānekli – vieniem viedokļu līderu uzrunas, citiem – konkursiņus, baloniņus, suvenīriņus. Plāna autori savos tekstos pat operē ar tādu jēdzienu kā «aģitbrigāde». Tie ir uzņēmēji, kuri piesaistīti tautas pārliecināšanā (protams, tie, kuru biznesam eiro ir izdevīgs).

Ķibele ar 100. pantu

Opozīcijas politiķis Raimonds Vējonis, caur kuru šis slepenais dokuments nonāca atklātībā, salīdzina to ar padomju aģitāciju: «Plāns precīzi atbilst propagandas principiem – daudz un vienkāršos vārdos atkārtot puspatiesību, izvēli sasaistīt ar konkrētiem un taustāmiem labumiem, biedēt ar vispārzināmiem, bet netveramiem bubuļiem un emocionāli likt noticēt, ka piekrišana ir apliecinājums piederībai izredzētajam īpaši gudro pulkam.»

Tomēr, pūloties panākt, lai cilvēki pārtrauc domāt par eiro, bet sāk tam akli ticēt, organizatori nav pasargāti no dažādiem blakusefektiem. Pēdējais LTV raidījums 100. panta preses klubs sākās ar gana skandalozu paziņojumu, ka šajā kampaņā nopirkta, izrādās, ir arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas Latvijas Televīzijai un konkrētajam raidījumam paģēr eiro slavināšanu. Mazpieredzējušais raidījuma vadītājs Otto Ozols pavēstīja: «100. panta preses klubs nepiebiedrosies ne eiro, ne arī kādā citā valdības pasūtītā kampaņā. Par eiro mēs noteikti runāsim, bet ne kā politiķu uzpirkti propagandisti.»

Kampaņa rullē tālāk

Neplānoto Otto Ozola izrunāšanos padome pamanīja un nekavējoties nāca klajā ar valdības retorikas stilā ieturētu paziņojumu. Priekšsēdētājs Ainārs Dimants vēsta sekojošo:

«Lai nodrošinātu sabiedrībai pietiekami plašu informāciju par šā lēmuma ieguvumiem un riskiem, plānots sniegt papildu informāciju par šo lēmumu citās valstīs, eiro ieviešanas ietekmi uz cenām, investīciju piesaisti un darba vietu izveidošanu. Šāda analītiska informācija sabiedrībai jānodrošina neatkarīgi no valdības komunikācijas kampaņas, kuras mērķis būs informēt par eiro ieviešanu, bet gan kvalitatīvā žurnālistikā – sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.» Attiecīgi šīs papildu informācijas sniegšanai rezervēti 30 000 latu – protams, valsts dotācija.

Eiro propagandas kampaņa, piesegta ar runām par nepieciešamību informēt iedzīvotājus un it kā objektīvi aplūkotiem eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem, rullē tālāk plānotajā gaitā un runā tikai par plusiem. Nu jau pat brīvdienās. Piemēram, sestdienas jaunums eiro kampaņotāju mājaslapā saucās: «Slovākijas piemērs liecina, ka eiro ieviešana palīdz sakārtot ekonomiku.»

Receptīte nedomāšanai

Eiro komunikācijas plāna laika grafiks liecina, ka smadzeņu skalošanas intensitāte tiks uzturēta gana augsta un iesaistīti tajā būs visi valdošās koalīcijas rīcībā esošie spēki: «politiskā elite, atbildīgās institūcijas un iestādes, trešās puses – viedokļu līderi, eirovēstneši un tieslietu institūcijas».

Speciāli politiķiem sagatavota arī vienkārša receptīte: «Galveno vēstījumu pasniegšanas stilam jābūt argumentētam, bet reizē viegli saprotamam, emocionālam un balstītam uz sabiedrībā valdošajām vērtībām, ņemot vērā lata dziļi simbolisko nozīmi nacionālās identitātes kontekstā.» Respektīvi, tautai jāļauj pasērot par nelaiķi un tad neuzkrītoši jāpavērš tās domas uz saulaino nākotni. Tikai tā, lai cilvēki nepamanītu, ka patiesībā viņu vietā domājusi trekni algotā eiro ieviešanas cirka aģitbrigāde.

***

Daži Eiro propagandas pamatprincipi:

Jāļauj cilvēkiem izsāpēt savu sāpi par latu, izjust zaudējumu, izteikt savas bažas un satraukumu.

Jāatrod eiro projekta lokomotīve un vēstneši – kampaņas galvenās sejas un rupori, kam uzticas un kuros ieklausās.

Visas publiskās runas pozicionējam caur atzīšanu, ka mēs saprotam, ka bažas pastāv, bet mēs esam gatavi piedāvāt risinājumus.

Avots: Eiro ieviešanas komunikācijas rīcības plāns 2013. gada janvāris – maijs

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais