LNMM rekonstrukcijas projekta izmaksas palielina līdz 24 miljoniem latu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) restaurācijas un infrastruktūras uzlabošanas projekta īstenošanas izmaksu palielināšanu līdz 24 miljoniem latu.

Līdz ar to muzeja rekonstrukcijas izmaksu palielinājums ir divas reizes lielāks nekā sākotnēji plānotie 12 miljoni latu.

Projektēšanas gaitā, lai īstenotu dažādus papildu darbus, projekta kontroltāme sadārdzinājās līdz 22 miljoniem latu, taču iepirkuma konkursā iesniegtie būvnieku piedāvājumi bija vēl par 10% dārgāki. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja grozījumus pērn 20.novembrī pieņemtajā lēmumā par LNMM restaurācijas un infrastruktūras uzlabošanas projekta īstenošanu, kas paredz, ka pašvaldība varētu uzņemties par 2,2 miljoniem latu lielākas saistības, nekā plānots.

Kopējās projekta izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būs 24 010 309 lati. Šo summu nevarēs mainīt līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Daļu finansējuma - astoņi miljonu latu apmērā - plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Rīgas domes Īpašuma departamenta veidotā iepirkuma komisija otrdien par konkursa uzvarētāju atzinusi SIA "Re&Re".

Domnieks Olafs Pulks (V) šodien vēlējās noskaidrot, vai tiesa, ka Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis šo lēmumu nav atbalstījis, taču Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) norādīja, ka pats neesot iepirkuma komisijas loceklis, taču ir informēts, ka Dambis atturējies no lēmuma pieņemšanas, kas gan neesot neparasta rīcība no viņa puses.

Deputāts Juris Viņķelis (V) pauda viedokli, ka kontroltāme, iespējams, ir nepilnīga un varbūt atkārtotā iepirkuma konkursā departaments varētu saņemt labākus piedāvājumus, uz ko Burovs norādīja, ka domē sēdošie ir "tikai politiķi", kas neorientējas būvniecībā, un atsaucās uz Igaunijas pieredzi, kur līdzīgā situācijā atkārtotā iepirkuma konkursā saņemti līdz pat 30% dārgāki piedāvājumi.

Pulks savukārt uzsvēra, ka neatbalsta muzeja rekonstruēšanu par tik lielu cenu un pauda viedokli, ka būtu jārīko atkārtots iepirkums. Tomēr vairākums domnieku atbalstīja izmaksu palielināšanu.

Kā ziņots, novembrī pieņemtajā lēmumā noteikts, ka pašvaldība uzņemas visas juridiskās un finanšu saistības, kas saistītas ar projekta īstenošanu 19,7 miljonu latu apjomā, bet tās plānots palielināt līdz 21 952 644 latiem, no kuriem kopējās attiecināmās izmaksas ir 9,4 miljoni latu, bet kopējās neattiecināmās izmaksas no 10,3 miljoniem latu palielinātas līdz 12,5 miljoniem latu.

Burovs šodien komitejas sēdē pastāstīja, ka LNMM restaurācijas un rekonstrukcijas projekts ir uzvarējis Kultūras ministrijas konkursā par līdzfinansējuma piesaistīšanu projektam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālajā apmērā - astoņi miljoni latu. Vēl 1,2 miljonus latu valsts projekta īstenošanai piešķīrusi pērn, tādējādi kopējais līdzfinansējums, ko izdevies piesaistīt LNMM rekonstrukcijas projektam, būs 9,2 miljoni latu.

Projekta finansējums būs jāapgūst līdz 2015.gadam.

Finanšu un administrācijas lietu komitejā šodien atbalstīts lēmums palielināt projekta būvniecības izmaksas, paredzot, ka 24 miljoni ir izmaksu "griesti". Gala lēmums par izmaksu palielināšanu būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Kā ziņots, iepirkuma konkursā par muzeja rekonstrukciju saņemti trīs piedāvājumi, taču tie visi pārsniedz kontrolskaitli vidēji vismaz par diviem miljoniem latu jeb aptuveni 10%. Par LNMM rekonstrukcijas projektu interesējušies arī vairāki ārvalstu būvnieki, taču konkursā saņemti tikai vietējo uzņēmēju piedāvājumi.

Izvērtējot lētāko pretendenta piedāvājumu konkursā par Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM) ēkas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, rekonstrukciju, restaurāciju un jaunbūves būvniecību, Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Rodrigo Pelsis secinājis, ka sadārdzinājums ir pamatots, un viņš ir pārliecināts, ka lētāku piedāvājumu atkārtotā iepirkuma konkursā, visticamāk, nebūs.

Lētākā piedāvājuma autors ir SIA "Re&Re", kas piedāvā veikt LNMM rekonstrukciju par 19,8 miljoniem latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, kas ir par gandrīz 1,9 miljoniem latu jeb 10,3% dārgāk, nekā kontroltāmē prognozētās izmaksas - nepilni 18 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Salīdzinājumā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta kontroltāmi "Re&Re" piedāvājumā sadārdzinājums saistīts ar būvlaukuma sagatavošanu un koku aizsardzību, kur pretendenta piedāvājums ir dārgāks par 178 550 latiem, vispārīgajiem būvdarbiem, kuru izmaksas ir lielākas par 1 854 800 latiem, iekšējo tīklu izbūvi - par 357 720 latiem, bet liftu un tehnoloģiskā aprīkojuma izmaksas, būvnieku skatījumā, ir par 261 510 latiem dārgākas nekā kontroltāmē.

Vienlaikus restaurācijas darbi "Re&Re" piedāvājumā ir par 987 780 latiem lētāki, nekā prognozēts kontroltāmē.

LNMM galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - LNMM galvenā ēka - bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 105 gadus, tāpēc 2010.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu, lai radītu mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai, kā arī izveidotu optimālu vidi sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai muzeja telpās.

2010.gada 25.maijā Rīgas domes Īpašuma departaments izsludināja starptautisko metu konkursu par LNMM galvenās ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādi. Žūrijas komisija 2010.gada 30.septembrī par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja "Processoffice" radīto metu. Pagājušā gada 24.janvārī tika parakstīts līgums par LNMM rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi. Projektam ne vien jāmodernizē tuvu avārijas stāvoklim esošā ēka, bet arī jāatrisina telpu trūkuma jautājums.

Latvijā

Valdībā otrdien izcēlās asas diskusijas starp satiksmes ministru Kaspars Briškens (P) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) par ideju pirmajā kārtā paralēli pārrobežu savienojuma izveidei izvērtēt Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas un Rīgas lidosta-Misa tehniski-ekonomisko pamatojumu.

Svarīgākais