Gadījumā, ja pret rajona (pilsētas) tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai sākts kriminālprocess un viņš atstādināts no amata, viņam izmaksās valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā šodien atbalstītais priekšlikums izmaiņām likumā "Par tiesu varu", aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
"Gadījumi, kad noziegumos apsūdzēts tiesnesis ik dienu nāk uz darbu, faktiski nestrādā, bet turpina saņemt pilnu algu, rada pamatotu sabiedrības neizpratni un ir mulsinoši arī pašiem tiesnešiem. Šis ir pirmais solis, lai valstī noteiktu vienotus principus, cik līdzekļu var saņemt šādas atstādinātas amatpersonas," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Komisijas deputāti piekrita Tieslietu ministrijas (TM) apsvērumam, ka šāda pieeja būtu attiecināma arī uz Satversmes tiesas tienešiem un prokuroriem, un uzdeva ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot nepieciešamos grozījumus attiecīgajos likumos.
Komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka tiesnesis uz atstādināšanas laiku pēc tieslietu ministra norīkojuma var strādāt TM vai Tiesu administrācijā. Deputāti vēl vērtēs, vai atstādinātam tiesnesim nebūtu jāatceļ amatu savienošanas aizliegumi un jādod iespēja strādāt kādu citu darbu.
Ja disciplinārlieta būs ierosināta nepamatoti vai tiesnesis tiks attaisnots krimināllietā, viņam atmaksās visu par atstādināšanas laiku neizmaksāto algu.
Komisija šodien noslēdza darbu pie grozījumu likumā "Par tiesu varu" otrā lasījuma redakcijas. Cita starpā tie paredz publiskot atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus, publicējot tos internetā. Tiesas nolēmumā tiks aizklāta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti.
Piedāvātā likuma redakcija paredz visiem tiesnešiem noteikt vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu, turpmāk arī rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnesim to pielīdzinot Augstākās tiesas (AT) tiesneša amata pildīšanas maksimālajam vecumam 70 gadiem. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka Tieslietu padome nevarēs pagarināt rajona tiesas, apgabaltiesas tiesneša un Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Vairs netiek paredzēta iespēja tiesnesim pēc maksimālā amata pildīšanas termiņa sasniegšanas turpināt skatīt iesāktās lietas.
Likuma grozījumi mainīs arī Augstākās tiesas struktūru un kompetenci. AT vairs nebūs Senāta, to veidos Administratīvo lietu, Civillietu un Krimināllietu departaments. Augstākā tiesa ir kasācijas instance, nosaka piedāvātā likumprojekta redakcija. Savukārt apelācijas kārtībā lietas skatīs apgabaltiesas.