Lielo slimnīcu vadībai algas pagaidām necels; vērtēs padarīto

Kad Veselības ministrija (VM) būs izvērtējusi abu Latvijas lielāko slimnīcu – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas – pagājušā gada darbības rezultātus, tā lems par iespējamu algu palielināšanu slimnīcu vadībai, apliecināja VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Slimnīcas gada sākumā plāno iesniegt savus gada pārskatus, un stacionāru darba izvērtēšana notiks šā gada pirmajā pusgadā. Gan Rīgas Austrumu slimnīca, gan Stradiņa slimnīca apņēmusies šā gada laikā sasniegt bezdeficīta budžetu.

Ministru kabineta lēmums ļauj no šā gada paaugstināt atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās. Tieši VM ierosinājusi mazināt griestus kapitālsabiedrību apgrozījumam no 100 miljoniem latu gadā uz 40 miljoniem latu, lai algu palielinājumu teorētiski varētu attiecināt arī uz abām lielākajām slimnīcām. «Jā, tas bija mūsu ierosinājums, lai nākotnē tāda iespēja būtu, taču tas nenozīmē, ka uzreiz šī iespēja jāizmanto un automātiski algas ir jāpalielina,» sacīja R. Muciņš. Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja algas tiks palielinātas, tas notiks saskaņā ar abu slimnīcu darbības rezultātiem. «Ja tiks īstenoti visi plāni, kurus noteikušas ārstniecības iestādes un kuri ir būtiski no Veselības ministrijas puses, tad domāsim par algu celšanu,» skaidroja valsts sekretārs. Pamatā izvērtējumam būs slimnīcu darbības pārskati, kurus tās drīzumā iesniegs VM.

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pastāstīja, ka slimnīcas ieņēmumi pērn bijuši lielāki, nekā sākotnēji plānots – 54 miljoni 51 miljona latu vietā. Tas izskaidrojams ar ambulatoro pakalpojumu un dienas stacionāru attīstību, kas ļauj samazināt izmaksas, kā arī maksas pakalpojumu pieaugumu. «Pašlaik notiek sarunas par šā gada līguma nosacījumiem, mēs ceram, ka slimnīcai tiks saglabāts vismaz tāds pats apjoms un finansējums kā pērn, tas nozīmē, ka uz šā gada beigām varēsim panākt bezdeficīta budžetu,» saka R. Valtere.

Slimnīcas vadība atzina, ka slimnīcai ir noteikta kvota pakalpojumiem, kuri sniedzami par valsts naudu. «Ja mēs sniedzam kādu pakalpojumu jau virs šīs kvotas, tas mums nozīmē zaudējumus, un jādomā, kā samaksāt par elektrību, ārsta algu un apmaksāt apkuri,» skaidro R. Valtere. Viņa uzsver, ka maksas pakalpojumi ir iespēja pacientiem, kuri nevēlas gaidīt rindā pēc valsts pakalpojumiem, saņemt tos ātrāk. Ja valsts finansējums nav pietiekams, tad pacientiem jābūt vismaz iespējai saņemt aprūpi par maksu. Garākās rindas Stradiņos pašlaik ir uz LOR pakalpojumiem, radioloģiskajiem izmeklējumiem, arī acu operācijām. «Pacienti būtiski iegūtu tad, ja tiktu palielināta kvota un valsts finansējums,» Neatkarīgajai apliecināja R. Valtere. Par to pašlaik notiek sarunas.

Līdzīgi kā Stradiņi arī Rīgas Austrumu slimnīca plāno šogad nodrošināt sabalansētu budžetu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka skaidro, ka tas notiks, veicot pasākumus darbības efektivitātes uzlabošanai. Tie ļaus arī divas reizes samazināt iepriekš prognozēto zaudējumu apjomu 2012. gadā un no šā gada pakāpeniski nodrošināt sabalansētu budžetu. VM atbalstījusi slimnīcas biznesa plānu un priekšlikumus stratēģiskā attīstības plāna izstrādei.

Kādus pasākumus slimnīca īstenojusi, lai sekmētu darbības un izmaksu efektivitāti? Ir uzsākts finanšu un saimnieciskās darbības ārējais audits, tiek veikts laboratorisko izmeklējumu izmaksu ārējais audits, notiek medikamentu un medicīnas preču normu uzraudzība, izveidota vienota ārstniecības personu novērtēšanas sistēma, ieviesta jauna medicīnas tehnoloģiju ekonomiskās un lietderības izvērtēšanas sistēma, aktivitātes uzskaita slimnīcā. 2012. gada valsts budžeta grozījumi, ar kuriem slimnīcai piešķīra papildu finansējumu (to piešķīra arī Stradiņiem), ļāvuši uzlabot saimnieciski finansiālo situāciju – slimnīcas pašu kapitāls par 50 procentiem pārsniedz saistību apmēru, pagājušo gadu slimnīca pabeidza bez kavētām kreditoru saistībām.

Rīgas Austrumu slimnīca strādā arī pie ārstniecības procesa attīstības, izvērtējot iespējas racionālāk izmantot resursus: tiek plānots samazināt stacionāru skaitu no sešiem uz pieciem, reorganizēt Tuberkulozes un plaušu slimību centra ambulatoro daļu, atbrīvojot nomātās telpas un turpmāk ārstniecības pakalpojumus sniedzot slimnīcai piederošās telpās.

***

UZZIŅAI

Pacientu skaits lielākajās Latvijas slimnīcās

• Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā 2012. gadā ārstēto pacientu skaits pārsniedza 70 000 pacientu, bet ambulatori konsultēto skaits – 250 000

• P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā 2012. gada 10 mēnešos sniegusi medicīnisko palīdzību vairāk nekā 270 000 pacientu: stacionārā ārstēti 39 353 pacienti, bet dienas stacionāros ārstēti un ambulatori konsultēti vairāk nekā 220 000 pacientu

Vadības atalgojums

• Valdes priekšsēdētāja alga uz papīra ir 2268 lati, valdes locekļiem – 2041 lats

Avots: Stradiņa slimnīca, Rīgas Austrumu slimnīca, Veselības ministrija