Policijas un citu ekspertu viedoklī ieklausījusies valdība – Ministru kabineta komiteja atzinusi, ka sabiedrisko organizāciju aicinājumi krimināli sodīt seksuālo pakalpojumu pircējus vismaz pagaidām nav realizējami.
Jautājuma izskatīšana nodota Ministru kabinetam, kas lems par tā virzību uz Saeimu.Ar aicinājumiem paredzēt kriminālu sodu par seksuālo pakalpojumu izmantošanu klajā nāca resursu centrs sievietēm Marta. Organizācijas pārstāvji norāda – prostitūcija sekmē priekšstatu par sievieti kā preci, kas ir pretrunā cilvēcībai un modernai sabiedrībai, kas tiecas uz sieviešu un vīriešu līdztiesību. Turklāt nav pieļaujama vardarbības pret sievieti atbalstīšana un prostitūcija ir viena no vardarbības pret sievieti formām.
Ievērojot minēto, biedrība uzskata, ka Latvijā līdzīgi kā Zviedrijā ir nepieciešams atbildību no seksuālo pakalpojumu sniedzējiem pārnest uz seksuālo pakalpojumu pircējiem, proti, lai mazinātu prostitūciju, biedrība ierosina vērsties pret seksuālo pakalpojumu pieprasījumu, veicot grozījumus Krimināllikumā, lai noteiktu atbildību seksuālo pakalpojumu pircējiem.
Tomēr komisija atzinusi, ka seksuālo pakalpojumu izmantošanas kriminalizācija ir pāragra un pagaidām pietiks, ja tiks izvērtēta nepieciešamība veikt pret cilvēku tirdzniecības upuru sniegto seksuālo pakalpojumu izmantotājiem vērstus grozījumus krimināllikumā.
Pret Martas aicinājumu kriminalizēt seksuālo pakalpojumu pircējus vērsās gan policijas pārstāvji, gan tiesību speciālisti.
Valsts policija uzskata, ka, ieviešot aizliegumu pirkt prostitūtu pakalpojumus, pastāv ievērojami riski, ka, mainoties apstākļiem, prostitūcija no salīdzinoši vieglāk kontrolējamās pelēkās zonas pārvietosies uz latenti kriminālo, kur kriminālās metodes ir advancētākas, vienlaikus padarot personas, kas nodarbojas ar prostitūciju un ir seksuālo pakalpojumu sniedzējas, atkarīgākas no suteneriem un klientiem.
Rezultātā Latvijā varētu rasties labvēlīgi nosacījumi cilvēku tirdzniecības attīstībai, kas praktiski nav iespējami situācijā, ja personas labprātīgi nodarbojas ar prostitūciju. Pieaugs notiesāto personu skaits. Policija nespēs efektīvi vērsties pret sutenerisma un cilvēku tirdzniecības organizatoriem, jo klienti atteiksies sadarboties. Dzimumnoziegumu skaits augs, kas attiecīgi radīs nepieciešamību pēc lielāka finansējuma dzimumnoziegumu un arī cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijai.
Interesanti, ka 19. gadsimta nogalē līdzīgi atzina arī Rīgas policijas darbinieki. «Tās [prostitūcijas] iemesli galvenokārt ir nelabvēlīgie sociālie apstākļi dzīvei lielās pilsētās. Ņemot vērā to, ka šo ļaunumu nav iespējams izskaust, policijas un Medicīnas policijas uzdevums ir tikai novērst neērtības, ko rada izvirtība tikumiskajā un sanitārajā jomā.. [..] Šajā ziņā galvenais traucēklis ir slepenā prostitūcija,» 1887. gadā rakstītu policijas ziņojumu savā grāmatā Nezināmā atreferē vēsturniece Vita Zelče.
Tādēļ Latvijas varas iestādes nolēmušas lielāku vērību piešķirt prostitūtu uzskaitei un to veselības kontrolei, organizētu publisko namu un sutenerisma izskaušanai, kā arī veidot centrus, kuros palīdzētu sievietēm pamest šo rūpalu. Protams, netiks aizmirsts arī par jaunās paaudzes morālās stājas veidošanu. Integrētā mācību kursa ietvaros iecerēts iekļaut ar dzimumu līdztiesību, veselību un morāli saistītos jautājumus, kā arī ar cilvēku ekspluatācijas formām saistītos jautājumus.