Velta Līne zārkā guldīta tautas tērpā
Šodien Nacionālajā teātrī draugi, radi un talanta cienītāji atvadījās no mūžībā aizgājušās izcilās latviešu aktrises Veltas Līnes. Pēc ceremonijas notika apbedīšana Pirmajos Meža kapos.
Uz ceremoniju mākslinieci mūžībā izvadīt bija ieradušies vairāki simti cilvēku, to starpā arī Liepājas Teātra, Valmieras Teātra, Dailes Teātra un Rīgas Krievu teātra pārstāvji kā arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas ilggadējais vadītājs Jānis Stradiņš, eksprezidents Guntis Ulmanis ar kundzi, Karina Pētersone, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ilze Jurkāne un citas Latvijā zināmas personības, kas ar ziediem un sēru vainagiem godināja mūžībā aizgājušās aktrises piemiņu. Noliekt galvu Veltas Līnes garā, bagātā un sarežģītā mūža priekšā galvenokārt bija ieradušies vecākā gada gājuma cilvēki, bet uz skatuves blakus aktrisei stājās ģimene un viņas mīļais kolektīvs.
Izcilā aktrise zārkā guldīta tautas tērpā ietērpta, jo viņsaulē viņu gaidot Silmaču saime, kas ilgojas pēc savas Antonijas. Šodien tā pat kā citas reizes, kad Velta Līne bijusi uz Nacionālā teātra skatuves, viņas talanta cienītāji bija piepildījuši visas vietas zālē, tomēr šoreiz, aizvadot aktrisi no skatuves, aplausi bija daudz skumjāki nekā citas reizes.
Teātra zvaigzne un nepārspējamā aktrise Velta Līne mūžībā aizgāja 89 gadu vecumā agrā 31. decembra rītā. Velta Līne sava mūža laikā bija apbalvota ar daudzām talantu, mākslinieciskumu un augsto ptofesionalitāti apliecinošām balvām, īpaši jāpiemin, ka V. Līne ir bijusi Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un saņēmusi Latvijas Republikas teātru skates «Spēlmaņu nakts» balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Veltai Līnei viss bija dāsni dots - skaistums, talants, bagāta jūtu pasaule un arī izturība un darba mīlestība, bet viņai tika arī daudz atņemts, tomēr pat pēc savu vistuvāko cilvēku - dzīvesbiedra Gunāra Cilinska un dēla Aigara - zaudējuma Velta nezaudēja savu iekšējo gaismu un turpināja būt kopā ar savu kolektīvu līdz pat mūža galam. Arī tad, kad veselības stāvokļa dēļ aktrise vairs nebija spējīga kāpt uz skatuves, viņa turēja teātri cieši pie sirds un apciemoja savu kolektīvu cik vien bieži tas bija iespējams.
Jau ar pirmajām lomām viņa apliecināja izcilu apdāvinātību bez ampluā robežām: aktrisei pakļāvīgas bijušas gan traģēdijas, gan drāmas, gan komēdijas mūzas. Viņai bija dotas spējas smieklus ar asarām jaukt, azartiski ļauties spēles priekam, momentā pāriet no viena dvēseles stāvokļa diametrāli pretējā. Velta Līne ir nospēlējusi gandrīz visas latviešu un pasaules klasiskās dramaturģijas skaistākās sieviešu lomas: Kristīni Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī", Larisu Aleksandra Ostrovska "Līgavā bez pūra", Zentu Viļa Lāča "Zvejnieka dēlā", Bērziņu Lienu Andreja Upīša "Zaļajā zemē", Noru Henrika Ibsena "Leļļu namā", Katarīnu Viljama Šekspīra "Spītnieces savaldīšanā", Dezdemonu "Otello", Ofēliju "Hamletā", Mašu Ļeva Tolstoja "Dzīvajā mironī", Zāru, Antoniju un Pindacīšu Blaumaņa "Skroderdienās Silmačos", Dinu Raiņa "Jāzepā un viņa brāļos", Rozi Pētera Pētersona "Man trīsdesmit gadu", Ņeginu Aleksandra Ostrovska "Talantos un pielūdzējos", Elvīru Maksa Friša "Santakrusā", Zelmu Harija Gulbja "Cīrulīšos", Oļiņieti brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikos", Indrānu māti Blaumaņa "Indrānos", Eteli Ernesta Tompsona "Pie Zelta ezera"