Pieminot Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju 96.gadadienu un kaujās kritušos latviešu strēlniekus, šodien notiks vairāki atceres pasākumi, kuros piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, karavīri un jaunsargi, informē Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Plkst.15 Antiņu kapsētā, Babītes novadā, Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku piemiņas pasākumā jaunsarga svinīgo solījumu dos 60 jaunsargu kandidāti no 502.Kalnciema jaunsargu vienības un 511.Dobeles jaunsargu vienības.
Plkst.17 pasākuma dalībnieki Ložmetējkalnā ugunskuru gaismā kavēsies vēsturisko notikumu atmiņās un vienosies kopīgās strēlnieku dziesmās.
Šodien no plkst.10 līdz 14 būs atvērts arī Ziemassvētku kauju muzejs Jelgavas novada Valgundes pagasta "Mangaļos". Pasākuma apmeklētājiem speciāli sagatavota meklēšanas spēle "Izlūku taka", kurā varēs iejusties izlūku lomā, informē Latvijas Kara muzejs.
Savukārt 10.janvārī karavīri Rīgas Brāļu kapos, godinot Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušos latviešu strēlniekus, dosies tradicionālajā svecīšu gājienā.
Latvijas Kara muzeja filiāle "Ziemassvētku kauju muzejs" atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta "Mangaļu" mājās.
Muzeja teritorijā ir saglabājušies Baltijas reģionam unikāli Pirmā pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām.
Pēc Latvijas Kara muzeja datiem, tiešā "Mangaļu" mājas tuvumā atradās Pirmā pasaules kara frontes līnija un notika leģendārās Ziemassvētku kaujas.
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija norisinājās no 1916.gada 23.decembra līdz 29.decembrim jeb no 1917.gada 5.janvāra līdz 11.janvārim pēc jaunā kalendāra. Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā.
Šajā kaujas operācijā pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku - negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.
Ziemassvētku kaujas bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Lielākās cīņu grūtības šajās kaujās nācās izciest latviešu strēlnieku vienībām, kas cieta ļoti lielus zaudējumus. Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda.