Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais ziņojums par augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plānu 2013.–2014. gadam ceturtdienas valdības sēdē izpelnījās daudz kritisku vārdu. Premjers Valdis Dombrovskis to nosauca tikai par sākumu darbam pie reformu plāna.
Pats izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šādu valdības attieksmi nosauca par pārmaiņu novilcināšanas taktiku.
Ministrs R. Ķīlis IZM iesniegto dokumentu nosauca par plāna pieteikumu, uzsverot, ka «līdz 1. aprīlim ir jānonāk pie konsensa, kāda rīcība ir vajadzīga, lai augstākās izglītības reformas notiktu. Jādarbojas daudz straujāk nekā līdz šim, lai neatrautos no visas Eiropas, kur daudz tiek strādāts pie augstskolu sistēmas modernizācijas. Ja rīkosimies lēni un pakāpeniski, tas galu galā negatīvi atsauksies uz Latvijas tautsaimniecību kopumā». Ministrs preses konferencē pēc valdības sēdes pauda, ka visi iebildumi, ko nācies dzirdēt par sagatavoto dokumentu, ir vien koalīcijas vēlme nobremzēt reformas. Tiešu pretinieku pārmaiņām neesot, taču gan valdībā, gan Saeimā un pašā nozarē ir cilvēki, kas cenšas novilcināt reformu straujāku gaitu. Tāpat viņš noraidīja publiskajā telpā izskanējušo ieskatu, ka plāna nemaz nav bijis un tas tapis uz karstām pēdām – pēc premjera rezolūcijas. Plāns jau ieņēmis skaidrākas formas oktobrī. R. Ķīli tomēr priecējot, ka šoreiz atradušies arī labi vārdi iecerētajām pārmaiņām.
Tiešām – valdības sēdē IZM reformu pamatvirzieniem savu atbalstu pauda vairāki augstākās izglītības nozares pārstāvji, taču ar iebildumiem, ka šobrīd tie vairāk atgādina deklaratīvus uzstādījumus, un nav skaidrs, kā tos īsti sasniegs. Tāpat tika vērsta uzmanība uz daudzajām nepilnībām pašreizējā plāna versijā, ko IZM pārstāvis Dmitrijs Kuļšs nespēja pārliecinoši atspēkot. Kā viena no tām: nav sasaistes ar iepriekšējā perioda plānu – nav izvērtēts, kas ir īstenots, kas ne un kas būtu turpināms. Tāpat tika norādīts, ka plānam vajadzīga lielāka saikne ar tautsaimniecību.
Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis aicināja IZM reformas vienlaikus īstenot gan augstākajā, gan vidējā izglītībā. Viņa vērojumi liecinot, ka vidusskolu absolventi nereti nav spējīgi iestāties augstskolā. Turklāt ar katru gadu arvien mazāk 12. klašu beidzēju izvēlas kā centralizētos eksāmenus kārtot eksaktos mācību priekšmetus. Tad – kā gan var plānot studentu pieaugumu šajās nozarēs, ja skolēniem par tiem trūkst intereses jau skolas solā? Tāpat izskanēja pārmetumi par vilcināšanos attiecībā uz profesionāli tehnisko izglītību. IZM esot solījusi izstrādāt šādu dokumentu, bet nav redzams pat uzmetums. Savukārt premjers pauda neizpratni par IZM nevēlēšanos turpmāk izmantot Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra pakalpojumus studiju programmu izvērtēšanā un gatavību veidot kādu citu institūciju. Viņus ne īpaši pārliecināja D. Kuļša arguments, ka centra darbs nav kvalitatīvs un tas nav spējis nokļūt starptautiskajā reģistrā. Augstākās izglītības padomes loceklis Jānis Vētra atgādināja, ka nav arī zināms, kad sāksies studiju virzienu akreditācijas process un kā tiks izmantots starptautisko ekspertu veiktais vērtējums.