Pirmā nopietnā pašreizējās politiskās vides pārbaude jaunajā 2013. gadā būs Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka izraudzīšana.
SAB direktora Jāņa Kažociņa pilnvaras beidzas tikai 2013. gada 2. maijā, tomēr viņš pats ir norādījis, ka skaidrībai par šā amata kandidātu jābūt ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms pilnvaru termiņa beigām – tātad ne vēlāk par 2. februāri.
Kuluāru sarunās minētie vārdi liecina, ka spēcīgu kandidātu netrūks. Kā viens no iespējamākajiem SAB direktora amata kandidātiem tiek minēts pašreizējais Valsts prezidenta padomnieks, Nacionālās drošības padomes (NDP) sekretārs, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Tomēr dzirdētas arī runas, ka viņš pats vismaz pagaidām jāvārdu nav devis.
Nopietni vērtēta satiksmes ministra Aivja Roņa kandidatūra. Tomēr smagā atbildības nasta un būtiskie privātās dzīves ierobežojumi atturot arī A. Roni piekrist kandidēt uz šo augsto amatu.
Pieminēti Latvijas vēstnieka Krievijā Edgara Skujas, Drošības policijas (DP)priekšnieka vietnieka, Pretterorisma centra vadītāja Jura Leitieša, otra DP priekšnieka vietnieka Inta Ulmaņa, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka Induļa Krēķa un viņa vietnieka Maigura Strīķa, kā arī SAB direktora vietnieka Anda Freimaņa vārdi.
Savukārt pašreizējais DP priekšnieks Jānis Reiniks, kas kā politiski neitrāla kompromisa figūra vēl pirms dažiem gadiem tika minēts kā visreālākais kandidāts, sapņojot par mierīgākām dienām, saņemot maksimālu izdienas pensiju – t.i., par līdzīgu dzīvi, kādu dzīvo 2010. gada vasarā pēkšņi izdienas pensijā aizgājušais, specdienestu vidē savulaik ietekmīgais SAB priekšnieka vietnieks Uldis Dzenītis.
Partija VL!TB/LNNK neesot atmetusi cerības par 24 gadus vecā Saeimas deputāta, Nacionālās drošības komisijas locekļa Jāņa Dombravas izvirzīšanu šim amatam.
Lai gan SAB direktoru amatā apstiprina Saeima, kandidātu izvēlas NDP, kurā spēku samērs šobrīd ir nepārprotams. NDP sastāvā ietilpst Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Tādējādi Vienotībai ir četras, bet Reformu partijai – trīs balsis NDP.
NDP darbu organizē tās sekretārs J. Maizītis. Atbilstīgi Nacionālās drošības likumam NDP sēdēs ir tiesības piedalīties arī ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Ar padomdevēja tiesībām uz NDP sēdi var tikt uzaicināti valsts drošības iestāžu vadītāji.
Valsts augstāko amatpersonu izteikumi pērnā gada nogalē liecina, ka viņām jau ir zināms ja ne pats amata kandidāts, tad vismaz aprindas, kurās tās meklē šo kandidātu.
Valsts prezidents A. Bērziņš paziņoja, ka SAB vadītājam jābūt Latvijas latvietim, par ko saņēma asus pārmetumus par cilvēku diskriminēšanu no sorosiešiem un Kanādas latvietes Vairas VīķesFreibergas. V. Dombrovskis paziņoja, ka SAB vadītājs būtu jāizraugās no tiesībsargājošo iestāžu vai specdienestu speciālistu vidus un jāizvairās no politizētas kandidatūras. Līdzīgi izpaudies V. Zatlers.
Turpretī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL!TB/LNNK) uzskata, ka jaunajam direktoram jābūt ar politisku pieredzi un to nevajadzētu izvēlēties no specdienestu darbinieku vidus. Šis viedoklis saskan ar informāciju, ka tieslietu ministra pārstāvētā partija SAB direktora krēslā vēlētos redzēt iepriekšminēto J. Dombravu. Ar to nav pretrunā arī J. Bordāna teiktais, ka «tas ir ļoti nozīmīgs amats, sevišķi šajā laikā, kas būs ģeopolitiski nozīmīgs turpmākajos gados, kad manā izpratnē notiks zināma spēku pārdale, un Latvijai šajā gadījumā ir ģeopolitiski ļoti nozīmīga loma».
Savukārt A. Pabriks ir teicis, ka nav tik svarīgi, vai nākamais SAB vadītājs nāks no politiķu vai drošības nozares vides, bet galvenais ir, lai viņš būtu profesionāls, politiski neitrāls un domātu par valsti.
Izvērstāko amata aprakstu devis pašreizējais SAB direktors J. Kažociņš. Viņš pauda, ka var atrast piemērotu kandidatūru arī SAB iekšienē, taču labāk būtu ņemt cilvēku «no malas». «SAB gadījumā – tas ir maziņš, maziņš dienests, bet pilns ar augsta līmeņa speciālistiem, tāpēc tieši vajag kādu no ārpuses, kas nāk ar skatu un pieredzi no malas.» Viņš arī uzsvēra, ka nākamajam SAB vadītājam jābūt ar vadības pieredzi tieši Latvijā. Tas varot būt kāds diplomāts, bijušais vēstnieks vai augstākstāvošs Ģenerālprokuratūras darbinieks vai tiesnesis, valsts sekretārs. Amata kandidātam jāizprot Latvijā notiekošie procesi, viņam nepieciešama izglītība, labas kvalitātes angļu un krievu valoda, sapratne par Latvijas iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem procesiem, zemūdens akmeņiem, kā arī jābūt prasmei piesaistīt Latvijai draudzīgu dienestu palīdzību.
J. Kažociņš amatu ieņem kopš 2003. gada 2. maija. Lai ārzemēs dzimušo un augušo britu armijas ģenerāli apstiprinātu SAB direktora amatā, Saeima 2003. gadā speciāli grozīja divus likumus.
Lai J. Kažociņš nonāktu šajā amatā, lielu organizatorisku darbu ieguldīja premjera Einara Repšes padomnieks Pēteris Viņķelis. Neskatoties uz to, milzu intrigu vētras rezultātā E. Repše padzina P. Viņķeli no amata. Tas gan netraucēja P. Viņķelim kļūt arī par tagadējā premjera V. Dombrovska padomnieku.
Tomēr vēl lielākas politiskās kaislības virmoja ap J. Kažociņa pārapstiprināšanu uz otro termiņu 2008. gada aprīlī. Par šo SAB direktora vēlēšanu kampaņu politiskajās aprindās līdz šim brīdim klīst vairākas anekdotes.
Tomēr visai spilgti to raksturo divi citi publiski plaši aprakstīti notikumi. Baidoties par J. Kažociņa izredzēm, rītā pirms izšķirošā Saeimas balsojuma uz ASV vēstniecību tika izsaukts toreizējais ārlietu ministrs, ietekmīgais Tautas partijas pārstāvis Māris Riekstiņš. Kad Tautas partijas politiķi tika kaunināti par šādu izdabāšanu lielvalstu interesēm, oranžie atbildēja, ka labāk lai pagaida, kas tūlīt taps zināms par KNAB. Divas dienas vēlāk tiešām tika publiskota informācija par milzu naudas summas zādzību KNAB. Šāda notikumu gaita ļauj izdarīt ticamu pieņēmumu, ka ASV vēstniecības darbinieki tautpartijiešiem par J. Kažociņa ievēlēšanu varētu būt apsolījuši, ka pārstās atbalstīt KNAB toreizējā vadītāja Alekseja Loskutova palikšanu amatā, kura pirms tam tika uzturēta visdažādākajos veidos.