Situācija Lielupē pie Jelgavas un pilsētā tiek novērota nepārtraukti, taču pagaidām plūdu draudi nav konstatēti, tāpat pagaidām neesot draudu pat tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo plūdu riska zonā, aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldībā.
Jelgavas pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka pašvaldības civilās aizsardzības speciālists uzmana situāciju, seko novērojumu ierīcēm un apseko teritorijas, taču pagaidām situācija neesot tāda, lai brīdinātu iedzīvotājus un īstenotu īpašus pasākumus.
Vairāku iepriekš īstenotu projektu rezultātā Jelgavas pilsētas pašvaldība jau tagad esot gatava plūdiem, pat ja tie sāktos pēkšņi, skaidroja pašvaldības pārstāve.
Kā ziņots, pašlaik plūdu draudi veidojas Lielupes baseinā, kur ir palielinājies ūdens līmenis, ir sakustējies ledus un var veidoties tā sastrēgumi, šorīt Latvijas Televīzijā pastāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidroģeoloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Krūmiņa stāstīja, ka ūdens līmenis upēs turpina celties, īpaši Latvijas vidienē, kur arī situācija veidojas visbīstamākā, jo ne vien līst, bet arī vēl ir saglabājusies sniega sega. Kurzemē palu problēmas pašlaik nav gaidāmas, jo sniegs jau ir nokusis. Sinoptiķi par situācijas attīstību regulāri informē glābējus.
Sinoptiķe mierināja, ka situācija upēs pašlaik tomēr nav kritiska, jo ledus ir veidojies tikai pāris nedēļas un nav ļoti biezs. Pavasara plūdos situācija parasti ir bēdīgāka, jo tad ledus ir biezāks. Krūmiņa prognozēja, ka stabilāks sals Latvijā atnāks ap janvāra beigām un ledus vēl izveidosies, jo tradicionāli aukstākais mēnesis Latvijā ir februāris.
Krūmiņa uzsvēra, ka šādi ziemas pali Latvijā nav nekas neparasts un bieži atkušņi ir visai tipiski, piemēram, 90.gados ledus no upēm ziemas laikā izgājis vairākkārt. Mūsu reģionam netipiskāk būtu tas, ja divus mēnešus no vietas būtu stabils sals, piebilda sinoptiķe.