Lielbritānijā meklē jaunas telpas Latvijas vēstniecībai

Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) informē, ka šogad diplomātiskajām misijām ārvalstīs ir apstiprināts budžets 16 810 359 latu apmērā. Pagaidām jāpaciešas Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā, jo tur jaunas telpas vēstniecības vajadzībām vēl tiek meklētas.

Pērn ĀM pavēstīja, ka ir jāmeklē jaunas telpas Latvijas vēstniecībai Lielbritānijā, kas lielā valstspiederīgo skaita dēļ nespēj uzņemt apmeklētājus. ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis Neatkarīgajai apliecināja, ka telpas tiek meklētas un tās pirks, nevis nomās. Pašreizējā ēka ir Latvijas īpašumā, taču tā vairs nav piemērota apmeklētāju pieņemšanai.

Latvijas vēstniecība Lielbritānijā izmanto mobilo pasu darbstaciju, lai Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem būtu ātrāk un ērtāk noformēt dokumentus. Darbstacijā pieņem pasu un eID karšu pieteikumus un sniedz vairākus konsulāros pakalpojumus tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai. J. Sīlis saka – izmēģinot mobilo pasu darbstaciju ASV, atzīts, ka tā ir efektīva. Tāpēc pērn tā tika likta lietā Lielbritānijā. Arī turpmāk vēstniecība plāno organizēt pasu un eID karšu pieteikumu pieņemšanu ārpus vēstniecības. ĀM informē, ka 2011. gadā Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs tika sniegti 2696 notariālo darbību pakalpojumi, bet 2012. gada deviņos mēnešos – 1817.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicies, ka pēc grozījumiem Pilsonības likumā (kas paredz paplašināt dubultpilsoņu loku) Latvijas pārstāvniecības varētu izjust ievērojamu papildu slodzi, visvairāk – Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, ASV un Kanādā. Tomēr pagaidām vēstniecībās darbinieku skaits netiek būtiski (vai arī nemaz) palielināts, un glābējkomanda jeb papildu darbinieki dodas palīdzēt kolēģiem atkarībā no situācijas, piemēram, sākoties tradicionālajam atvaļinājumu laikam, pirms Ziemassvētkiem un Jaungada u.tml.

Pāris gadus izskan arī ierosinājums iekārtot vēstniecības tajās valstīs, kur latviešu nebūt nav salīdzinoši daudz, bet ar kurām Latvijai būtu iespēja veidot ciešākas ekonomiskās attiecības. Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs vēl 2012. gada nogalē ir norādījis, ka Latvija ieinteresēta atvērt vēstniecības ārpus Eiropas Savienības (ES), un nosauca Indiju un Brazīliju. Šogad paredzēts izvērtēt mūsu valsts vēstniecību tīklu.

Saskaņā ar ĀM informāciju 2013. gadā Latvijas pārstāvniecību stiprināšanai papildus piešķirti 35 814 latu papildu viena Latvijas civilā eksperta darbībai NATO tranzīta koordinācijas vienībā. Latvijas Republikas konsulātam Vitebskā piešķirts 136 351 lats, no šīs summas papildu amata vietu nodrošināšanai atvēlēti 100 406 lati, bet telpu remontam un darbavietu iekārtošanai – 35 945 lati. Savukārt Ārlietu dienesta funkciju nodrošināšanai, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Eiropas Monetārās savienības un ES prezidentūras lobija trešajās valstīs nodrošināšanai un īstenošanai tiks izlietoti 593 649 lati. Šie izdevumi daļēji tiks segti no papildu ieņēmumiem valsts budžetā par konsulāro amatpersonu pakalpojumiem.

ĀM arī atgādina, ka 2013. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā Noteikumi par konsulāro pakalpojumu valsts nodevu par notariālo darbību izpildi, ko veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs. Noteikumi paredz, ka valsts nodeva par dažādām notariālām darbībām ir trīs līdz piecu latu apmērā.

Svarīgākais