Pagājušajā gadā valdība izpildīja solījumu tikt vaļā no zaudējumus nesoša uzņēmuma – Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas).
Gadumija sakrita ar Hipotēku bankas norēķinu grupu slēgšanu un bankas atlieku centrālā biroja pārcelšanu no visas valsts mērogā ļoti centrālas vietas Doma laukumā Rīgā uz mazāk centrālu (pieticīgāku) vietu Elizabetes ielā. No vienas puses, būtu jāpriecājas, ka valsts tiek vaļā no nemitīgus zaudējumus nesoša uzņēmuma. Kā zināms, Latvijas valdības politisko ielikteņu vadītā banka pamanījās 2009. gadā zaudēt 54 miljonus latu un 2010. gadā zaudēt 68 miljonus latu. 2011. gadā it kā tika uzrādīta neliela peļņa, bet pērnajā gadā atkal parādījās zaudējumi (–13,8 miljoni latu gada pirmajos trijos ceturkšņos), kas izceļ Hipotēku banku uz privāto banku fona, jo tās šogad atsākušas stabili pelnīt. No citām pusēm bankas privatizācija izraisa nožēlu.
Pirmkārt, valdība par savu konsultantu savas bankas pārdošanā nolīga nevienu citu, kā Hipotēku bankas konkurenti SEB banku, kas ieteica Hipotēku bankas pārdodamo daļu sadalīt smalkāk tā, lai vienu daļu būtu izdevīgi pirkt tieši pašai SEB bankai (finanšu grupas uzņēmuma personā), bet citu daļu pircēja izrādījās Swedbank. Valdība atļāvās rīkoties atklāti un konsekventi, rēķinoties ar to, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzraudzītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajās darbībās nesaskatīs interešu konfliktus un Latvijas valdības uzturētā Konkurences padome nemaz nezina vārdu «oligopols».
Otrkārt, darījuma dēļ atklājās, ka Hipotēku bankas zaudējumi laikam taču ir daudz lielāki, nekā iepriekš tika uzrādīts. Proti, valdības nolīgtā konsultanta SEB Enskilda valdes loceklis Mārtiņš Krūtainis izpauda, ka valdība atdošot Hipotēku bankas komerciālos aktīvus par cenu 10 līdz 30% zem to bilances vērtības. Tas esot «adekvāti situācijai». Līdz ar to valdībai ir dota iespēja zaudēt jeb uzdāvināt komercbankām līdz 100 miljoniem latu valsts naudas. Proti, Hipotēku bankas komercportfelis vismaz kādreiz bija mazliet virs 300 miljoniem latu, no kuriem 30% atbilstu 100 miljoniem. Kaut ko precīzāk šobrīd pateikt grūti, jo to it kā nespējot paši darījuma dalībnieki. Swedbank kopš pērnā rudens pārbauda, vai Hipotēku bankas izsniegtie kredīti vispār ir kredīti, vai varbūt kas cits. Tikai pēc tam puses paziņos valsts zaudējumus no Hipotēku bankas likvidācijas.
Treškārt, valsts komercbanka patiešām bija aplipusi ar aizdomīgiem darījumiem, kādus reprezentē premjers V. Dombrovskis, kurš aizņēmies un neatdod bankai miljonu latu, kas noformēts uz viņa sievas vārda. Ar savu vārdu bija darbojies V. Dombrovska priekštecis Valdis Birkavs, ar kuru banka tiesājās un, visticamāk, naudas vietā ieguva tikai neizpildāmu spriedumu par trīs miljonu latu piedziņu. Valsts komercbankas privatizācijai būtu jāizbeidz šādu darījumu iespējas, bet nav pārliecības par privāto banku atturēšanos izsniegt amatpersonām kredītus, kuri tiks segti ar amatpersonu rīcību par labu bankām uz valsts vai pašvaldību rēķina.
Ceturtkārt, pat Hipotēku bankas radīto zaudējumu fiksēšana nenozīmēs, ka valsts turpmāk vairs neieguldīs naudu neveiksmīgā uzņēmējdarbībā. Tieši pretēji, valsts atdod privātajām bankām iespēju pelnīt ar komerckredītiem, patur pienākumu finansēt riskantus ieguldījumus, kādiem komercbankas naudu nedod. Labā ziņa ir tikai tā, ka ekonomiskā krīze parādīja komercbanku nespēju paredzēt kreditēšanas riskus, kas komercbankām Latvijā kopumā izmaksāja vairāk nekā miljardu latu slikto kredītu dzēšanai. Ja jau drošos un nedrošos kredītus tik grūti nošķirt, tad varbūt arī valsts institūcijas daļu kredītu atgūs.
Pēc Hipotēku bankas sniegtās informācijas, pagājušo gadu tā noslēgusi ar attīstības aizdevumu kredītportfeli 198,9 miljonu latu apmērā. Šis portfelis paliks bankas rīcībā un, kā apliecināja Finanšu ministrija, aizvien tiks papildināts «no valsts, Eiropas Savienības un citu finansētāju puses». Hipotēku banka izsniegs kredītus ne tāpēc, lai vairāk nopelnītu, bet pēc atbilstības valdības noteiktiem kritērijiem «svarīgu jomu attīstībai». Vienkāršāk sakot, banka ir un paliks par vienu no kanāliem, caur kuriem valsts laiž apgrozībā naudu vienkārši tāpēc, lai naudas apgrozību varētu iegrāmatot kā iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Hipotēku banka uzticēja Neatkarīgajai attīstības kredītu saņēmēju skaitlisko caurmēra portretu, kas Starta programmā izskatās šādi: «Ar augstāko izglītību, strādā algotu darbu, biežāk vīrietis un ir 34 gadus vecs. Viena aizdevuma vidējais apmērs ir 11 tūkstoši latu. Populārākā atbalstītā nozare ir apstrādes rūpniecība.» Citas programmas attiecas uz cilvēkiem, kuriem jau pieder savi uzņēmumi vai zemnieku saimniecības. Ja viņiem ir idejas par valsts aizdevuma izlietošanu, tad viņi tiek gaidīti Hipotēku bankas deviņās filiālēs Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Gulbenē, Jēkabpilī un Valmierā.
***
Gada centieni
Kā valdība pērn pārveidoja Hipotēku banku
– 17. janvārī valdība izsaka apņemšanos līdz 2012. gada beigām pārdot Hipotēku bankas komercdaļu par «salīdzinoši labu cenu».
– 29. februārī banka dižojas ar 1,7 miljonu latu peļņu 2011. gadā.
– 20. aprīlī un vēlāk diskusijas par Hipotēku bankas nekomerciālo atlieku nosaukumu un statusu – vai banka, vai iestāde, institūcija.
– 19. jūnijā valdība pieņem pēdējo lēmumu par Hipotēku bankas likvidāciju.
– 21. jūnijā valdošā koalīcija Saeimā tik tikko panāk (53 deputāti par, 38 – pret) 25 miljonu latu valsts naudas uzdāvināšanu Hipotēku bankai.
– 22. jūnijā izrādās, ka naudas dāvana bankai bijusi nosacījums, lai Swedbank un SEB banka pārņemtu Hipotēku bankas īpašumus kopā ar valsts uzdāvināto naudu.
– 19. jūlijā Hipotēku bankas komercdaļas atdošanu privātām bankām saskaņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Konkurences padome.
– 1. novembrī Hipotēku banka piesaka darbinieku skaita pakāpenisku samazināšanu pusotra gada laikā no sešiem simtiem līdz pāris simtiem.
– 26. novembrī Swedbank uzsāk Hipotēku bankas komerciālo klientu apkalpošanu.
– 27. decembrī Hipotēku banka slēdz visas norēķinu grupas, pārceļ Bauskas filiāli uz Jelgavu un Rīgas filiāli – no Doma laukuma 4 uz Elizabetes ielu 41/43.