Lai izslēgtu tiesību normu dublēšanos kriminālprocesuālā un civiltiesiskā kārtībā attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību, Saeima pieņēmusi grozījumus, izslēdzot no Krimināllikuma (KL) 156. pantu Goda aizskaršana un 158. pantu Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī. Tas nozīmē, ka turpmāk KL būs vairs tikai viens – 157. – neslavas celšanas pants.
Likumprojekta izstrādātāji skaidro, ka personas goda un cieņas aizsardzība pašlaik ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Nereti persona izvēlas aizstāvēt savas tiesības krimināltiesiskā kārtā tikai tādēļ, lai pret personu, kura it kā ir aizskārusi kāda godu un cieņu, tiktu sākts kriminālprocess.
Privātās apsūdzības institūtu var netraucēti izmantot arī savtīgu, negodprātīgu mērķu realizēšanai, kas nav vērsti uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, bet gan, piemēram, politisko konkurentu nomelnošanu, proti, priekšvēlēšanu laikā nepamatoti iesniedzot privātās apsūdzības sūdzību pret kādu konkrētu personu par personas goda un cieņas aizskaršanu, kas pieteikusi savu kandidatūru vēlēšanās, norāda Tieslietu ministrija.
KL ar goda aizskaršanu saprot tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību. Savukārt KL 157. pants paredz atbildību par neslavas celšanu, ar ko saprot apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski.
Grozījumu KL paredz papildināt 157. pantu ar vēl vienu daļu – līdzšinējo 158. pantu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā piemēro sodu – arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.