Jaunā gada pašā sākumā gaidāms tā dēvētais zvaigžņu lietus. Vispār jau tas būs vecu komētu putekļu mākonis, ko rīt, 3. janvārī, varēsim novērot debesīs. Šoreiz ar lielu ātrumu Zemes atmosfērā ietrieksies Kvadrantīdu meteoru plūsma un tās maksimuma laikā – naktī no 3. uz 4. janvāri – varētu būt novērojami līdz pat 50 meteoriem stundā.
Zvaigznes turas pie debesīm stingri un nekur nekrīt, bet tas, ko dēvējam par zvaigžņu lietu, ir sadeguši kosmiskie putekļi. Kad Zemes trajektorija krustojas ar kādas komētas trajektoriju, tad debess ķermeņa kosmiskie pārpalikumi ielido Zemes atmosfērā ļoti lielā ātrumā. Lidojuma ātrums var būt pat vairāk nekā 200 000 kilometru stundā, un spožais uzliesmojums, kad putekļi sadeg, ir labi saskatāms, kaut arī tas notiek apmēram 100 kilometru augstumā. Astronomiski pareizi ir šo gaismas uzliesmojumu dēvēt par meteoru.
Īsts zvaigžņu lietus ir tad, kad stundā novērojami vismaz 2000 meteoru, bet tas vienā gadsimtā notiek ļoti, ļoti reti. Citi meteoru uzzibsnījumi debesīs ir daudz biežāki, bet vienlaikus arī – nav tik krāšņi.
Ar zvaigžņu lietu latviešiem saistās dažādi ticējumi. Piemēram, ja tajā brīdī, kad zvaigzne krīt, kaut ko iedomājas jeb vēlas, tad tas piepildās; kad zvaigznes krīt, tad būs sauss laiks; no tās puses, kur tās krīt, būs vējš; kad zvaigznīte krīt no debesīm, veci ļaudis stāsta, ka būs liels vējš vai arī mirs kāds augsts kungs; vētras un vēji sagaidāmi, kad redzamas krītošas zvaigznes.