Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzskata, ka, veicot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piedāvātās izmaiņas, vairs nebūs iespējams runāt par vienotu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē, aģentūru LETA informēja ministra preses pārstāvis Aleksis Jarockis.
Repše uzskata, ka valdības piedāvātā vienotā atalgojuma sistēma bijusi atbilstoša un vistaisnīgākā šā brīža ekonomiskajai situācijai valstī. Ja Saeimas deputāti tajā veic izmaiņas, tad atbildība ir deputātu rokās, jo valstī likumdevējs ir Saeima. Tomēr, izņemot no sistēmas Saeimas deputātus, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājus, tā vairs nav vienotā atalgojuma sistēma, norādījis ministrs.
Pēc ministra domām, turpmāk būs ļoti grūti izkontrolēt pašvaldību uzņēmumu vadības atalgojumus, kas bieži vien pārsniedz valsts prezidenta un premjera atalgojumu.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti pēc vairāku stundu diskusijām vienojās, ka Latvijas Bankas prezidenta, padomes un valdes locekļu, kā arī darbinieku atlīdzība netiks iekļauta vienotā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Tāpat likums netiks attiecināts uz Saeimas deputātiem un valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem.
Komisijai nosūtītajā vēstulē Latvijas Banka norāda, ka Eiropas centrālās bankas noteikumi nosaka Latvijas Bankas neatkarību un tādēļ tā nebūtu iekļaujama vienotajā atalgojumu sistēmā.
Komisija šodien arī nolēma, ka vienotajā atalgojumu sistēmā netiks iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisija, savukārt Valsts kontrolei tiek noteikti algas griesti - tajā strādājošo atalgojums nevarēs būt lielāks kā ministru prezidentam, taču pārējais atalgojums netiek iekļauts sistēmā.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba sēdē uzsvēra, ka valdība nevar noteikt šīs institūcijas atalgojumu, un uzsvēra, ka pati Valsts kontrole var klasificēt savus amatus līdzīgi kā Ministru kabinets, nepārsniedzot to darbinieku atalgojumu līmeni, kāds ir citās valsts institūcijās.
Plašas debates komisijas sēdē izvērtās arī par lēmumu vienotajā atalgojumu sistēmā iekļaut zinātniskos institūtus un valsts augstskolas, attiecinot šo normu tikai uz tiem strādājošajiem, kuri nav pedagogi.
Komisija šodien nolēma, ka Saeimas deputāti nav iekļaujami vienotajā atalgojumu sistēmā, jo Saeima ir augstākais likumdevējs, taču Saeimas darbinieki tiks iekļauti pēc līdzīgas shēmas kā valsts kontroles darbinieki.
Vienotajā atalgojumu sistēmā tiks iekļauti arī karavīri un militārpersonas.
Komisija šodien nolēma neiekļaut sistēmā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām sīkāks regulējums tiks noteikts attiecīgajā likumā, jo kapitālsabiedrības ir pārāk atšķirīgas un, nosakot viena regulējumu, var būt neprognozējamas sekas.
Kā jau ziņots, valdība 16.novembrī bez būtiskām izmaiņām nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu par vienoto atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē. Šim likumprojektam kopumā bija iesniegti 219 priekšlikumi, bet lielākā daļa no tiem netiks ņemta vērā. Piemēram, netiks ņemts vērā priekšlikums vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
Toties atbalstīts priekšlikums no vienotās atalgojuma sistēmas izņemt augstskolu pasniedzējus, bet iekļaut šajā sistēmā augstskolu administratīvos un saimnieciskos darbiniekus.
Kā ziņots, iecerēts, ka likums "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu" stāsies spēkā no 2010.gada 1.janvāra. Likumprojekts paredz, ka valsts un pašvaldību pārvaldē mēnešalgas nevarēs pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu. Premjera alga šobrīd ir 1908 lati.
Plānots, ka jaunais likums attieksies uz pašvaldību deputātiem, Saeimas apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, atvasinātajām publiskajām personām, valsts augstskolām, pašvaldībās nodarbinātajiem, militārpersonām u.c.