Dziesmu un deju svētku cenrādis vēl top
Dziesmu un deju svētku laikā plānots 51 pasākums, no tiem 29 – par maksu. Dārgākie no tiem, kā jau ierasts, būs noslēguma koncerti. Šoreiz arī plānots kāds jaunums – ierīkot maksas tribīnes, no kurām skatītāji varēs vērot svētku gājienu.
Biļetes uz maksas pasākumiem plānotas vidēji 1–7 latu robežās, bet Dziesmu svētku un Deju svētku noslēguma koncertu dārgākās biļetes maksās attiecīgi 30 un 25 latus. Nākamgad tiem, kas vēlēsies redzēt svētku gājienu no labāka skatpunkta, šāda iespēja tiks dota, samaksājot 30–50 latu, Dziesmu un deju svētku padomi informēja svētku biļešu un ielūgumu jautājuma koordinatore Vita Cīrule. Patlaban gan cenrādis vēl top, un drīzumā tiks izsludināts iepirkums, lai izvēlētos firmu, kas nodarbosies ar biļešu tirdzniecību, ko paredzēts uzsākt nākamā gada martā. V. Cīrule norādīja, ka pasākumus bez maksas varēs apmeklēt svētku dalībnieki ar identifikācijas kartēm un bērni līdz 7 gadu vecumam (gan neaizņemot atsevišķu vietu). Vēl arī tiek gatavots to personu saraksts, kas varēs pretendēt uz ielūgumiem un zināmu skaitu biļešu iegādi.
Diriģents Māris Sirmais atgādināja iepriekšējo svētku netīkamo starpgadījumu, kad biļetes internetā nevarēja pasūtīt liepājnieki. V. Cīrule teica, ka izvairīties no tehniskām problēmām esot tikpat kā neiespējami. Tāpat viņa kā neīstenojamu noraidīja priekšlikumu noteikt katram reģionam biļešu kvotas. Kā vienīgais ierobežojums noteikts: viens cilvēks nevarēs iegādāties vairāk nekā astoņas biļetes.
Viskarstākās debates gan izraisījās par pasākumiem 4. jūlijā – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā. Izrādās, ka ne tikai nākamā gada lielais kultūras pasākums iekrīt šajā datumā, bet arī 2014. gadā notiekošie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzēvičs vērsa uzmanību uz to, ka sarīkojumiem šajā dienā jābūt ļoti uzmanīgi veidotiem un tiem lielākoties jānotiek telpās. Lai arī svētku rīkotāji apgalvoja, ka ir saskaņojuši šīs dienas plānu ar ebreju organizācijām, J. Radzēvičs uzskatīja, ka tas negarantē nepatīkamus pārpratumus, ja kāds no pasākumiem šķitīs nepiemērots šādai dienai. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori atzina, ka neesot iedomājušies par iespējamiem ierobežojumiem. «Bijām ieplānojuši svētkus sākt ar vērienīgu koncertu 30. jūnijā, Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts pēdējā dienā. Nu būs jādomā, vai tomēr datumus nepārbīdīt, lai svētki neskartu 4. jūliju,» teica Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece Agra Bērziņa.