Iedzīvotāji labprāt nopērtu Ilzi Vinķeli
Tuvojoties gada beigām, ikviens no mums izvērtē aizejošā gada notikumus un apsver savas iespējas un plānus nākamajam gadam. Arī jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā iedzīvotāji lūgti novērtēt, cik veiksmīgs viņiem un Latvijai kopumā bijis 2012.gads. Tāpat respondentiem lūgts noteikt, kuram pazīstamam cilvēkam par šī gada darbiem un nedarbiem viņi, iejūtoties Ziemassvētku vecīša lomā, svētkos sagādātu lielāko dāvanu, bet kuram - atnestu pamatīgu žagaru bunti.
Lielāko dāvanu iedzīvotāji apsolījuši Rīgas mēram Nilam Ušakovam (20%), bet žagarus - labklājības ministrei Ilzei Viņķelei un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (abiem 9%). Tiesa, tāpat 8% aptaujāto uzskata, ka V.Dombrovskis, gluži pretēji, būtu pelnījis dāvanu, bet 3% aptaujāto žagarus dotu N.Ušakovam. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju atbildes šajā jautājumā atšķiras arī atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Tostarp N. Ušakovu vēlas apdāvināt 42% aptaujāto, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu, bet latviski runājošo vidū šādu viedokli pauduši vien 5% respondentu.
Salīdzinoši bieži aptaujātie apdāvinātu arī Ventspils mēru Aivaru Lembergu (7%). Retāk - Valsts prezidentu Andri Bērziņu (4%), izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli (3%) un Valsts kontroles vadītāju Ingunu Sudrabu (3%). A.Lembergs un A.Bērziņš gan pieminēti arī žagaru saņēmēju sarakstā (attiecīgi 6% un 5%), kurā viņiem līdzās biežāk minēto personu rindās iekļauti arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (5%), Reformu partijas līderis, eksprezidents Valdis Zatlers (5%), Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (3%) un politiskais aktīvists Vladimirs Lindermans (3%). Tiesa gan, 38% aptaujāto vispār nav varējuši nosaukt kādu konkrētu cilvēku, kuram vajadzētu svētkos atnest žagarus.
Plašāk vērtējot, kāds iedzīvotājiem bijis 2012.gads, vairāk nekā puse aptaujāto (57%) to uzskata par veiksmīgu. Turklāt prognozējot, kāds Latvijai varētu izvērsties 2013.gads, respondenti visbiežāk norādījuši, ka tas būs veiksmīgāks par šo gadu (40%). Tiesa, 34% aptaujāto arī atzīmējuši, ka tas būtiskas pārmaiņas nenesīs. Tomēr jāpiebilst, ka šogad, salīdzinot ar laika posmu no 2008. līdz 2012.gadam, regulārie "DNB Latvijas barometra" indikatori kopumā uzrāda iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos un pozitīvāku vispārējās un ekonomiskās situācijas vērtējumu.
Komentējot "DNB Latvijas barometra" datus, sabiedriskās politikas centra "PROVIDUS" pētnieks Valts Kalniņš uzsver: "Pētījuma rezultāti liecina, ka esam teju aizvadījuši optimistiskāko gadu kopš krīzes sākuma. Tiesa, tas tomēr neliedz vairāk nekā pusei aptaujāto pieturēties pie uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstītās nepareizā virzienā. Šķiet, no vienas puses, šādi izpaužas daudziem raksturīgais pesimisms "pēc noklusējuma", - pat, ja iet labi, nav jau tik labi, cik varētu būt kādā iedomātajā labajā pasaulē. No otras puses, nav noliedzams, ka Latvija tikai sākusi atveseļoties pēc ārkārtīgi smagās krīzes. Iedzīvotāju skaita samazinājuma un sociālo problēmu saasinājums ir atstājis brūces, kuras lēni "rētojas", taču vēl ilgi neizzudīs."
Tikmēr, lūgti prognozēt, kā varētu mainīties iedzīvotāju pašu materiālā situācija 2013.gadā, 53% aptaujāto norādījuši, ka viņiem būs aptuveni tikpat naudas, cik šogad, bet 17% - ka naudas būs vairāk. Turklāt, salīdzinot ar 2009.gada nogali, kad 45% aptaujāto prognozēja, ka nākamajā gadā viņiem naudas būs mazāk, šogad kritisko vērtējumu īpatsvars samazinājies līdz 9%, bet pozitīvo prognožu īpatsvars pieaudzis no 8% pirms trim gadiem līdz 17% šogad.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš atzīmē: "Šie rezultāti, iespējams, sniedz izskaidrojumu šī gada neparasti lielajam Ziemassvētku iepirkšanās drudzim, kad, kā stāsta aculiecinieki, pie lielajiem Rīgas tirdzniecības centriem pat auto vairs neesot, kur nolikt. Kopš 2008.gada, kad tika uzsākti "DNB Latvijas barometra" pētījumi, šogad pirmoreiz to iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka nākamajā gadā viņiem naudas būs vairāk, ir lielāks nekā to skaits, kuri uzskata, ka naudas būs mazāk. Vēl pagājušajā gadā šī attiecība bija 10% optimistu pret 21% pesimistu, bet šogad jau 17% optimistu pret 9% pesimistu."
Vaicāti, ko tad iedzīvotāji plāno darīt, lai palielinātu savus ienākumus, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka nākamgad gatavojas vairāk strādāt (25%) vai atrast citu labāk atalgotu darbu Latvijā (18%). Retāk aptaujātie norādījuši, ka ienākumus varētu palielināt, gūstot lielāku labumu no savas piemājas saimniecības un dārza (11%), dodoties peļņā uz ārzemēm (10%) vai prasot algas pielikumu esošajā darbā (9%). Tiesa, 29% aptaujāto neplāno vispār neko darīt, lai palielinātu savus ienākumus.
"Talentor Latvija" direktore, personāla atlases speciāliste Katrīna Ošleja, komentējot pētījuma rezultātus, saka: "To, ka diezgan liela daļa iedzīvotāju neplāno neko darīt, lai nākamgad palielinātu savus ienākumus, varētu skaidrot divējādi. Iespējams, šī iedzīvotāju grupa ir apmierināta ar savu situāciju un neizjūt vajadzību neko mainīt. Tikmēr otrs skaidrojams ir mazliet skarbāks un bēdīgāks - 29% aptaujāto vienkārši vairs neredz iespējas, kā uzlabot savu un savas ģimenes ekonomisko stāvokli, viņi jūtas bezpalīdzīgi. Šos pieņēmumus būtu interesanti izpētīt detalizēti."
Aicināti nosaukt jomas, kurās iedzīvotāji paši sev vēlētu lielāko veiksmi 2013.gadā, visbiežāk norādīta veselība (73%), materiālā labklājība (52%) un ģimenes dzīve, mīlestība (50%). 39% aptaujāto vēlētos gūt panākumus arī darbā, karjerā.
Savukārt, vaicāti, ar ko, viņuprāt, 2013.gads varētu tikt ierakstīts Latvijas vēstures lappusēs, visbiežāk iedzīvotāji norādījuši diskusijas par eiro ieviešanu un gatavošanos šim nozīmīgajam solim (45%). Salīdzinoši bieži atzīmēti arī tādi notikumi kā pašvaldību vēlēšanas un ar tām saistītās norises (29%), valdības reformas dažādās nozarēs (27%) un augstāks emigrācijas līmenis (26%). Tikmēr nedaudz retāk aptaujātie atzīmējuši, ka 2013.gads ieies vēsturē kā gads, kad piedzīvosim dažādus politiskos skandālus (20%), notiks izmaiņas, kas radīsies Eiropas Savienības politikas rezultātā (17%), vai citas politiskās izmaiņas (valdības krīzes, jaunu partiju veidošanās; 18%).