Ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu atkārtotai izskatīšanai nosūtīto t.s. Rīgas Mūzikas internātvidusskolas (RMI) krimināllietu Jelgavas tiesa nosūtījusi atpakaļ Rīgas apgabaltiesai, Neatkarīgajai apliecināja Jelgavas tiesā.
Kā norādīja Jelgavas tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Šmēdiņa, «2012. gada 10. decembrī Jelgavas tiesā saņemts prokurora protests par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par lietas nosūtīšanu Jelgavas tiesai, sakarā ar ko krimināllietas izskatīšanas laiks tika noņemts un pēc piekritības krimināllieta nosūtīta atpakaļ Rīgas apgabaltiesai lēmuma pieņemšanai par prokurora protesta tālāko virzību.»
Jelgavas tiesa t.s. RMI krimināllietu saņēma šā gada 30. novembrī un jau pēc dažām dienām nozīmēja tiesnesi un lietas izskatīšanas datumu – 2013. gada 8. aprīli. Kā izriet no D. Šmēdiņas atbildes Neatkarīgajai, protestu par Rīgas apgabaltiesas lēmumu nodot krimināllietu izskatīšanai Jelgavas tiesai iesniedzis valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Ando Skalbe, tādēļ lietas izskatīšana atcelta, bet pati lieta nosūtīta atpakaļ uz Rīgas apgabaltiesu.
Jelgavas tiesa atrodas Zemgales apgabaltiesas teritorijā. Kriminālprocesa likuma 445. un 446. pants paredz, ka viena apgabaltiesa var nodot krimināllietu izskatīšanai citai apgabaltiesai, taču likums neliedz lietu pēc tam nosūtīt atpakaļ, no kurienes tā nākusi. Likumā vienīgi noteikts, ka «piekritības strīdi starp tiesām nav pieļaujami».
Šī nav pirmā reize, kad tiesas kādu skandalozu krimināllietu viļā kā karstu kartupeli.
T.s. RMI krimināllieta skandalozu slavu ieguvusi vairāku iemeslu dēļ. Tajā sākotnēji KNAB par aizdomās turēto atzina skolas saimniecības daļas vadītāju. Lai gan izmeklēšanā tika mesti neadekvāti milzīgi operatīvie un represīvie resursi – telefona sarunu noklausīšanās, izsekošanas, sabiedrisko palīgu iesaistīšana un tādējādi izgaismošana, liecinieku psiholoģiska ietekmēšana –, kriminālprocess pret saimniecības daļas vadītāju tika izbeigts noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ. Tomēr uzreiz pēc tam negaidīti par fiktīvu darbinieku nodarbināšanu tika apsūdzēta skolas direktore Maija Leipciga. Pie šāda rezultāta KNAB nonāca, kad trīs reizes bija nomainīts procesa virzītājs. Par apsūdzību būtību M. Leipciga uzzināja no masu medijiem, kuriem KNAB preses relīzē par to informēja apgalvojuma formā, lai gan lieta bija tikai nosūtīta prokuroram, lai tas izlemtu – sākt vai nesākt kriminālvajāšanu.
Gan visi šie fakti, gan nākamie notikumi rāda, ka kāds ir ļoti ieinteresēts šā kriminālprocesa iznākumā.
T.s. RMI krimināllieta nonāca Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pie tiesneša Ziedoņa Strazda. Tās iztiesāšanas laikā pēkšņi atklājās, ka liecinieki no KNAB darbinieku un pat viņu ģimenes locekļu puses tikuši skarbi ietekmēti, lai varētu iegūt apsūdzēšanai nepieciešamās liecības. Pēc šādas liecību maiņas, krimināllieta bruka un juka.
Lietai bija jābūt iztiesātai jau šā gada rudenī. Taču augustā pie Z. Strazda ieradās KNAB darbinieki un paziņoja, ka tiesnesis tiek turēts aizdomās par to pašu, par ko apsūdzēta bijusī RMI direktore
M. Leipciga – par darbinieku fiktīvu nodarbinātību. Kratīšanas laikā KNAB darbinieki nekautrējoties izmetuši frāzi – «atceries mūsu lietiņu, kuru tu iztiesā – tā ir līdzīga tavējai». Turklāt sākotnēji pret tiesnesi Z. Strazdu ierosinātajā kriminālprocesā procesa virzītāja bija tā pati KNAB izmeklētāja, kuru Z. Strazds atļāvās izsaukt uz pratināšanu M. Leipcigas krimināllietā – Agita Znotiņa.
Tiesnesis Z. Strazds vairs nevarēja turpināt lietas izskatīšanu. Mainoties tiesnesim, atbilstoši Kriminālprocesa likumam krimināllieta jāskata atkārtoti. Z. Strazda lietas tika nodotas divām citām Zemgales priekšpilsētas tiesnesēm, bet konkrēti t.s. RMI krimināllietu bija paredzēts no jauna sākt skatīt 22. janvārī.
Kā liecina tiesu datu bāze, šā gada 13. novembrī abas Zemgales priekšpilsētas tiesneses ir sevi atstādījušas no lietas izskatīšanas. Iemesls nav minēts, tomēr, visticamāk, tas ir iespējams interešu konflikts (piemēram, draudzīgas attiecības ar atstādināto tiesnesi Z. Strazdu).
Tad Rīgas apgabaltiesa lēma krimināllietu nosūtīt Jelgavas tiesai, lēmumu motivējot ar Rīgas tiesnešu lielo noslogotību. Rīgas tiesu apgabala pirmās instances tiesās vidēji neizskatītas ir 35 krimināllietas un materiāli uz vienu tienesi, bet Jelgavas tiesā – tikai 13,07 krimināllietas un materiāli uz vienu tiesnesi.
Neatkarīgā jautāja arī Jelgavas tiesai, vai šīs tiesas tienešus nemāca bailes no līdzīga likteņa kā tiesnesim Z. Strazdam, skatot šo krimināllietu.
D. Šmēdiņa atbildēja: «Jāatzīst, ka jautājums muļķīgs, tomēr vēršu uzmanību uz to, ka tiesai, strādājot saskaņā ar likumu, ne no kā nav jābaidās.