AES Latvijas pierobežā liktenis vēl nav izšķirts

Lietuvieši oktobrī sava parlamenta vēlēšanās neuzticību pauda ne tikai iepriekš pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem, bet arī iepriekšējā premjerministra Andrus Kubiļus atbalstītajai idejai par nepieciešamību būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES).

Tomēr, neraugoties uz referendumā tautas pausto viedokli, pēc vēlēšanām pie varas nākušie ideju par AES būvniecību pilnībā atmetuši nav.

To pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu apliecināja Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Vīds Ģedvils. Politiķis uzskata, ka jautājums par jaunas AES būvniecību jāuztic enerģētikas speciālistiem. Ja tie atzītu, ka AES valstij nepieciešama, tad būtu jāuzsāk kampaņa, kuras laikā pārliecinātu stūrgalvīgos lietuviešus.

«Ir jāsēžas kopā ekspertiem un visiem jāizlemj, vai tas ir nepieciešams vai nav, jo referendums parādīja, ka lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka tas nav jādara. Ja eksperti nolems, ka atomelektrostacija ir jāceļ, tad jāmāk pārliecināt sabiedrību par to, ka tā ir nepieciešama un kāpēc tā ir nepieciešama,» teica A. Ģedvils.

Tajā pašā laikā viņš atgādināja, ka atomelektrostacija nav vienīgais iespējamais risinājums elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai nākotnē. Realizējot Eiropas Savienības plānus, nedrīkstot aizmirst arī atjaunojamo elektroenerģijas avotu – vēja, biomasas un hidroenerģijas – nozīmi, jo tikai šādi iespējams radīt enerģētisko drošību.

A. Ģedvila paustais viedoklis nedaudz konfliktē ar kaimiņvalsts jaunās valdības vadītāja pausto. Lietuvas sociāldemokrātu līderis Aļgirds Butkevičs paziņojis, ka Seimam ir jāizstrādā likumprojekts, kas noteiktu, ka AES būvniecība tiek atcelta, tādējādi ievērojot konsultatīvajā referendumā pausto iedzīvotāju viedokli.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Lietuvā 14. oktobrī notikušajā konsultatīvajā referendumā lielākā daļa Lietuvas pilsoņu nobalsoja pret AES būvniecību Visaginā. Tomēr, ņemot vērā, ka referendums bija konsultatīvs, tā rezultāti nav juridiski saistoši un pēdējais vārds šajā jautājumā jāpieņem Lietuvas valdībai un parlamentam.

Iepriekšējā Lietuvas valdība premjerministra Andra Kubiļus vadībā jauno AES Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES, bija iecerējusi uzbūvēt līdz 2020. gadam. Kaļot plānus par būvniecību, tika cerēts, ka projekta realizācijā varētu iesaistīt arī Latviju, Igauniju un Poliju, taču Baltijas valstīm raksturīgajā manierē pilnīga vienošanās panākta tā arī netika, kaut arī jau 2006. gadā valstu valdību vadītāji šādu nepieciešamību bija atzinuši un pat vienojušies par aptuvenajām izmaksām – 1,4 līdz 2,1 miljards latu.

Šī bija jaunievēlētā Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja pirmā ārvalstu vizīte. Saskaņā ar diplomātijas etiķeti tā arī liecina par valsts izraudzītajām ārpolitikas prioritātēm. Īpaši svarīga Latvijas un Lietuvas sadarbība ir pirms nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšanas, jo, abām valstīm viedokli paužot kopā, pastāv lielāka iespēja tikt sadzirdētiem visas Eiropas līmenī, ko apliecina arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

«Tikpat aktīva sadarbība ir jāveido attiecībā uz gaidāmajām prezidentūrām Eiropas Savienības Padomē, jo Lietuva jau nākamā gada otrajā pusē pirmā no Baltijas valstīm uzņemsies prezidentūras pienākumus,» sacīja S. Āboltiņa un apliecināja, ka puses jau identificējušas jomas, kurās savstarpēji var nodrošināt pēctecību. Saeimas priekšsēdētāja solīja, ka Latvija ir gatava sadarboties ar Lietuvu gan prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē, gan nodrošinot prioritāro jautājumu pēctecību pēc prezidentūras.