Uz Latvijas ceļiem sākas ziemas murgs

Pēc ilgstošās snigšanas autoceļi ir pārvērtušies par grūti izbraucamām trasēm. To pierāda arī Ceļu policijas (CP) bilance: vienā no sniegotajām dienām kopumā fiksēti 80 ceļu satiksmes negadījumi, tajos bojā gājuši 3 cilvēki, bet 18 cietuši.

CP uzskata: viens no iemesliem ir netīrītie ceļi. Turklāt – ne tikai vietējās, bet arī valsts nozīmes – uz tiem notikušas vairākas traģiskas avārijas. Latvijas valsts ceļi (LVC) gan uzsver, ka pretenzijas nav pelnījuši, jo ceļi ir notīrīti atbilstoši ziemas prasībām.

Traģiski negadījumi

Viens no 11. decembra smagākajiem negadījumiem notika uz Ventspils šosejas, kad nenotīrītā ceļa dēļ Leļļu teātra autobuss, kas devās uz viesizrādēm Ventspilī, sasvērās un apgāzās – divi braucēji tika nogādāti slimnīcā. Otrs reģistrēts uz ceļa Stende–Lauciene–Mērsrags: no brauktuves noslīdēja un apgāzās satiksmes autobuss, pasažieriem no tā izkļūt palīdzēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, traumas guva divas sievietes. Taču traģiskākais negadījums notika uz Tallinas šosejas pie Tūjas, kur saskrējās divas vieglās un divas smagās automašīnas un viens cilvēks gāja bojā. Šo negadījumu iemeslus Valsts policijas pārstāve Lita Juberte nekomentē – tie vēl tiekot skaidroti. Taču, bez šaubām, sava vaina esot arī netīrītajiem ceļiem. Autokluba LAMB prezidentam Jurim Zvirbulim šāda statistika liekot domāt, ka kaut kas nav kārtībā. Arī autoevakuatora izsaukumi šajās dienās palielinājušies par 20%, kas gan neesot ekstremāla situācija, bet sava veida rādītājs gan.

Parasti ziemas apstākļi

LVC Komunikācijas daļas vadītājs Mārtiņš Dambergs norāda, ka varot tikai apliecināt: negadījums pie Tūjas noticis brīdi, kad viss ceļš jau bija attīrīts no sniega, bet pārējie notikuši stipra sniega un puteņa apstākļos, tas ir, brīdī, kad pat uz valsts galvenajiem ceļiem pieļaujams svaiga sniega biezums līdz sešiem centimetriem, bet sanesumu biezums atsevišķās vietās putenī var būt līdz 12 centi

metriem. Autovadītājiem esot jāatceras: ziemas uzturēšanas līmenis dažādas nozīmes ceļiem būtiski atšķiras, un pret LVC pasūtījumu izpildītāju – a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) – iebildumu neesot: «Mūsu uzdevums ir sekot līdzi, vai pakalpojumu sniedzējs veic ziemas uzturēšanu atbilstoši mūsu noteiktajām klasēm. Šobrīd uzskatām, ka a/s LAU šo pienākumu ir izpildījusi.»

Naudas būs vēl mazāk

Vaicāts par situāciju Rēzeknes apkaimē, Rēzeknes novada domes komunālinženieris Alberts Kindzulis teic, – braucot uz darbu, pārliecinājies, ka valsts nozīmes ceļu Rēzekne–Gulbene klāj sniega kārta. Par laimi, salīdzinot ar citām Latvijas vietām, viņa novads nav tik ļoti piesnidzis – patlaban sniega kārta ir aptuveni 15 centimetri, tāpēc vēl var izbraukt tad, ja sniegs nav notīrīts. Pašvaldība darot, ko spējot, bet, ja baltuma būs vēl vairāk, būs grūti – jau tagad raizes darot ierobežotie līdzekļi. «Ja būs kā aizpērn, kad divos mēnešos iztērējām ceļiem paredzēto pusgada budžetu, tad būs nopietni,» spriež A. Kindzulis. Gulbenes novadā sniega sega ir gandrīz divtik biezāka nekā citur valstī, un domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa norāda, ka pašlaik ar to tiekot galā, arī pagastos iespēju robežās tīra ceļus. Ja tas nebūtu darīts, tad izbraucams nebūtu nekur. Līdz šim gan no laukiem nav saņemtas sūdzības, vairāk pretenziju saņemts no pilsētniekiem par šaurajām brauktuvēm un neizvesto sniegu, kas gan no centra jau esot izšķūrēts. Kopumā decembris esot izkodis krietnu robu novada liesajā ceļu budžetā, kas viena ceļa kilometra sakopšanai paredz vien 300 latus gadā.

Ventspils novada domes izpilddirektors Dainis Valdmanis nebrīnās par to, ka ceļu jomā situācija neuzlabojas. Kā gan tas varot notikt, ja naudas šim nolūkam tiek piešķirts arvien mazāk. «Valsts ceļiem vēl kaut kas tiek, lai gan arī tos šad un tad nošķūrējam saviem spēkiem – it īpaši 2. kategorijas ceļus, lai transports var tikt laukā,» neapmierināts ir D. Valdmanis. Neko labāku neparedz arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš, jo autoceļu uzturēšanai naudas nākamgad būs mazāk par 10%, un arī divus gadus pēc tam viss paliks esošajā līmenī. «Ik gadus sabrūk apmēram 1200 kilometru, un nesakārtoto ceļu dēļ Latvijas tautsaimniecība jau zaudējusi 950 miljonus latu, bet par to trauksmes bungas nerībina,» sašutis ir A. Salmiņš.