Latvija varētu būt ieinteresēta izveidot kopā ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu lidsabiedrību-kopuzņēmumu, tomēr ar konkrētiem nosacījumiem, no kuriem viens būtu, ka Rīgas lidostai joprojām ir centrālā loma, intervijā Latvijas radio programmā "Krustpunktā" atzina satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Viņš norādīja, ka šāda kopuzņēmuma izveide ir atkarīga no tā, cik svarīga vieta šajā projektā būtu ierādīta Rīgai, jo pārvadāt no Tallinas igauņu pasažierus interesentos un izdevīgos maršrutos šādai lidsabiedrībai būtu izdevīgi, līdz ar to esot skaidrs, ka attiecīgā iespēja būtu jāizmanto, ja Igaunijas puse būtu gatava ieguldīt šādā kompānijā.
Ronis skaidroja, ka iepriekšējā Lietuvas valdība ir izrādījusi interesi par šāda uzņēmuma izveidi, taču tagad esot jāsagaida jaunās valdības pozīcija. Par Igaunijas aviokompāniju "Estonian Air" un kopuzņēmuma izveidi savukārt lēmums jāpieņem Igaunijas valdībai.
Ronis uzsvēra, ka ir apmierināts ar "airBaltic" finanšu rezultātiem, un informēja, ka vairāki investori ir parādījuši padziļinātu interesi par "airBaltic". Tāpat ministrs atzina, ka Eiropas Komisija teorētiski varētu likt atmaksāt līdzekļus, kurus valsts ieguldījusi "airBaltic", taču vienlaikus viņš norādīja, ka notiek sarunas ar Eiropas Komisiju, kurās tiek izskaidrota situācija, ka valsts kā normāls akcionārs sniedzis uzņēmumam finansiālu palīdzību, par ko pirms tam Brisele pēc esošajiem nosacījumiem neesot jābrīdina. Tāpat viņš atzina, ka Eiropas Komisija pārāk stingri regulē tirgu un kopumā tas ļauj veiksmīgi darboties tikai lētajām lidsabiedrībām.
Kā ziņots, šī gada sākumā "airBaltic" paziņoja par biznesa pārveides plānu, lai atgrieztu aviokompāniju pie peļņas un ilgtspējīgas turpmākās attīstības Ziemeļu tranzītmezglā Rīgā, kas savieno Baltijas reģionu ar galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Krievijā un NVS valstīs. Biznesa plāns "airBaltic ReShape" iezīmē aviokompānijas nākotnes attīstību, tostarp flotes modernizāciju, izmaksu optimizāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, ieņēmumu palielināšanu un uzlabojumus lidojumu tīklā. Īstenojot "airBaltic ReShape", aviokompānija plāno konsolidāciju par 330 miljoniem latu piecu gadu laikā - posmā no 2012. līdz 2016.gadam. "airBaltic ReShape" mērķis ir atjaunot aviokompānijas pelnītspēju 2014.gadā.
"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem. "airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. "airBaltic" flotē ir 32 lidmašīnas - sešas "Boeing 737-500", astoņas "Boeing 737-300", desmit "Fokker 50" un astoņas "Bombardier Q400Next Gen".
EK sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija sniegusi par labu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic", atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.
Augustā Lietuvas Satiksmes ministrija paziņoja, ka gatavojas tuvākajā laikā aicināt visas trīs Baltijas valstis kopā izvērtēt iespējas veidot vienotu lidsabiedrību.
Reaģējot uz informāciju par Latvijas nodomu atrast investoru nacionālajai aviokompānijai "airBaltic", kā arī uz Igaunijas politiķu ierosinājumiem apvienot "airBaltic" un "Estonian Air", Lietuvas satiksmes ministrs Eliģijs Masjulis atgādinājis, ka kopīgas lidsabiedrības ideju viņš jau 2009.gadā izvirzījis apspriedē ar kolēģiem no abām pārējām Baltijas valstīm.