Latvieši orķestra un kora mūzikas jomā būtiski pārspēj igauņus, norādījis igauņu vijolnieks, diriģents un senās mūzikas ansambļa "Hortus Musicus" vadītājs Andress Mustonens.
"Individuāli latviešu mūziķi spēlē labāk, viņiem ir vairāk starptautisku mākslinieku, un latviešu orķestriem ir lielāks skanējums, nemaz nerunājot par Latvijas koriem," Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV paziņoja Mustonens.
"Patiesībā, un man ir žēl to teikt, kaut arī Igaunija pasaulē tiek uzskatīta par kora mūzikas valsti un šī slava ir ļoti, ļoti izplatīta, šobrīd pavisam noteikti kora mūzikas valsts ir Latvija," sacīja Mustonens, kurš gadu desmitiem ir bijis tilts starp igauņu un latviešu mūziķiem.
Interviju telekanālam ETV Mustonens sniedzis Rīgā, kur ar savu senās mūzikas ansambli "Hortus Musicus" uzstājas par godu ansambļa 40 gadu jubilejai.
"Hortus Musicus" kopš ansambļa dibināšanas 1972.gadā katru gadu ir uzstājies Latvijā, un Mustonens uzstājies kopā un diriģējis daudzus Latvijas ansambļus.
Pašlaik "Hortus Musicus" kopā ar akadēmisko kori "Latvija" gatavojas doties kopīgā koncertturnejā.
40 gadu laikā ansamblis "Hortus Musicus" izveidojis un parādījis dažnedažādas programmas, kurās iekļauta mūzika no 8. līdz 20.gadsimtam - gregoriskie dziedājumi, viduslaiku liturģiskā drāma, himnas un motetes, flāmu skolas mūzika, 16.gadsimta polifonija, franču dziesmas, itāļu madrigāli, renesanses deju svītas no visas Eiropas, 17. un 18.gadsimta baroka sonātes, kā arī laicīgie un sakrālie opusi, kā arī 20.gadsimta skaņdarbi, kas nereti komponēti tieši "Hortus Musicus".
Ansamblis koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Japānā, Izraēlā un vairumā bijušās PSRS teritorijas, kā arī piedalījies ievērojamākajos senās mūzikas festivālos.