Ministru kabineta komiteja šodien nolēma virzīt skatīšanai valdības sēdē grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz samazināt deputātu skaitu pašvaldībās.
Latvijas Pašvaldību savienība gan iebilda pret šo noteikumu tālāku virzību, aicinot izmaiņas neīstenot tomēr līdz gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nākamā gada vasarā, bet gan uz aiznākamajām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) norādīja, ka ir lietas, ko ir iespējams izdarīt tagad, un tāpēc tās ir jādara. Viņš ministrus informēja arī par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara viedokli šajā jautājumā. Arī Cimdars uzskatot, ka šīs izmaiņas likumā ir iespējams izdarīt līdz nākamvasar gaidāmajām vēlēšanām, vien jābūt politiskajai gribai.
Tikmēr Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzsvēra, ka šo jautājumu būtu vēlams skatīt kopā ar administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, jo nevar izņemt vienu jautājumu no paketes un skatīt atsevišķi no tās. Viņaprāt, šis jautājums ir viens no tiem, kas ir jārisina, bet kontekstā ar visiem jautājumiem.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze pauda viedokli, ka šie grozījumi ir jāievieš, ja ir vēlme Latvijā nostiprināt novadu vienotību un pierādīt, ka administratīvi teritoriālā reforma nav īstenota tikai uz papīra, un novadi tomēr strādātu pēc bijušo pagastu pārstāvības principa. Viņa skaidroja, ka līdz kandidātu sarakstu iesniegšanai uz pašvaldību vēlēšanām ir pietiekami daudz laika, lai noteikumus ieviestu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likumā paredz, ka deputātu skaits pašvaldībā būs atkarīgs no tajā dzīvojošo iedzīvotāju kopskaita. Atsevišķs regulējums ir Rīgas pašvaldībai, kur paredzēts gandrīz uz pusi samazināt deputātu skaitu.
Grozījumi paredz, ka novada domē ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.
Savukārt Rīgas domē ievēlējamo deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 uz 35. Ministrija norāda, ka Rīgas domes deputātu skaita samazināšana atbilst proporcionalitātes principam, kāds tiek ievērots Saeimas vēlēšanās, kur 100 deputāti pārstāv divus miljonus iedzīvotāju. Saskaņā ar grozījumiem 35 Rīgas domes deputāti pārstāvētu 0,7 miljonus rīdzinieku. Šāds deputātu skaits būtu pietiekams, lai nodrošinātu domes deputātu darbu frakcijās un komitejās.
Ministrija skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc ir nepieciešams samazināt deputātu skaitu, ir, ka pašreizējais domes deputātu skaits atsevišķās pašvaldībās neveicina domju darba vienotību un efektivitāti, jo deputāti, kas kādreiz ieņēma bijušo pagastu vai pilsētu deputātu vai priekšsēdētāju amatus, novadu domēs turpina pārstāvēt atsevišķu novada teritoriālo vienību, nevis visu novada iedzīvotāju intereses. Deputātu skaita samazināšana domēs stimulēs jaunu pieeju un politisko kultūru pašvaldību pārvaldē, jo mazākam skaitam deputātu būs jāpārstāv visu novada iedzīvotāju, nevis tikai atsevišķu teritoriālo vienību intereses, uzskata VARAM.
Taču domes deputātu skaita samazināšana esot jāskata kontekstā ar piedāvātajiem ierobežojumiem deputātiem ieņemt amatus administrācijā, iestādēs un kapitālsabiedrībās, kas kopumā ir vērsti uz deputātu darba profesionalizāciju un domju darba tiesiskuma nodrošināšanu, deputātu atbildības palielināšanu. Ministrija paredzējusi, ka šie grozījumi attieksies uz to domju sastāviem, ko ievēlēs nākamajā vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Šie VARAM izstrādātie grozījumi ir izraisījuši neviennozīmīgu attieksmi no pašvaldību vadītāju un pašvaldības pārstāvošo institūciju puses - Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu apvienības -, kas uzskata, ka šāda skaita samazināšana mazinās domju darba un pieņemto lēmumu kvalitāti.
Ministru kabineta komiteja šodien uzdeva VARAM līdz valdības sēdei sagatavot argumentāciju par to, kāpēc pašreizējais deputātu skaits pašvaldībās veicina sadrumstalotību un uztur fragmentētu pārstāvniecību novados.