Lai gan darba devēji uzskata, ka mūsdienās ir nepieciešams elastīgāk regulēt darba attiecības un rakstiskiem darba līgumiem nav jābūt obligātiem, Labklājības ministrija šajā jautājumā piekāpties negrasās.
To šodien pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Labklājības ministrija uzskata, ka šajā jautājumā ir jāatrod kompromiss, lai varētu nodrošināt pietiekamas garantijas darba ņēmējiem, vienlaicīgi nekavējot uzņēmuma attīstību. Tajā pat laikā ministre uzsvēra, ka rakstisks darba līgums ir lielākais nodrošinājums darba attiecībās, lai gan ir gadījumi, kad darba attiecības var nodibināt uz uzņēmuma līguma pamata. Šajā gadījumā gan darba devēji reizēm ir saskārušies ar problēmām no Valsts darba inspekcijas puses, kas to kvalificē kā nelegālo nodarbinātību.
Lai gan darba devēji uzskata, ka pietiek ar darbinieka reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā, un rakstiska darba līguma neesamība nebūtu jāuzskata par nopietnu pārkāpumu, ne Labklājības ministrija, ne arī Tieslietu ministrija tam nevēlas piekrist, tāpēc no šādas darba tiesisko attiecību formas neatteiksies.
"Rakstisks darba līgums ir garantija gan darba ņēmējam, kurā nosaka darba apjomu un tehniskas darba detaļas, gan arī garantija darba devējam," uzsvēra Viņķele.
Lai gan šķita, ka ir panākta kompromisa redakcija, kas apmierināja abas puses, Saeimas Juridiskā komisija to atzinusi par nepieņemamu, tāpēc patlaban notiek darbs pie jaunas redakcijas, ko ministrija valdībā iesniegs pēc iespējas ātrāk, nevis noteiktajā termiņā - līdz 1.aprīlim.