Ziemas prieku sezonu trasēs sola drošāku

Beidzot ir sagaidīts sniegs, un tas nozīmē, ka var doties iemēģināt slēpošanas trases – daļa no tām jau sezonu ir atklājušas.

Trašu īpašnieki cer, ka slēpotāji varēs baudīt ziemas priekus ne tikai ilgāk, bet arī drošāk, jo nule ir izstrādāti slēpošanas trašu drošības noteikumi. Tie paredz atbildību ne vien no pakalpojumu sniedzēju, bet arī patērētāju puses.

Cenas tās pašas

Latvijā ir 34 trases, un pārmaiņu šajā ziņā nav: joprojām pieejami tie paši kalni un pakalpojumi. Dažās vietās gan ir paplašinātas trases vai nākuši klāt kādi papildu pakalpojumi, bet cenas palikušas nemainīgas, skaidroja Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas (LSTA) vadītājs un SIA Kaķītis (Kaķīškalna trase) valdes loceklis Rolands Rapa, piebilstot, ka daudz kas atkarīgs no platības, ko apsaimnieko īpašnieks. Ja vieta atļauj, piedāvājumu var izvērst ar dažādām atrakcijām. Kaķīškalnā tas nav iespējams, tāpēc tā piedāvājums esot nemainīgs. R. Rapa gan izteica cerību, ka šī sezona būs veiksmīgāka nekā iepriekšējā, kad laika apstākļi biznesam bijuši sliktāki par sliktu un daudzi pat sākuši apsvērt domu atteikties no šā biznesa.

Ledus sakustējies

Vaicāts par trašu drošību, viņš izteica cerību, ka situācija uzlabosies. Līdz šim drošības noteikumi bijuši vien 12 lielākajiem nozares spēlētājiem, kas apvienojušies LSTA, bet daudzās mazākajās trasēs katrs «maucis, kā gribējis». Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sarosījies vien tad, kad noticis negadījums, taču tālāka rīcība neesot sekojusi. Bet pēc februārī notikušā incidenta Siguldā, kad no pacēlāja 6 metru augstumā nokrita bērns, PTAC ķērās pie noteikumu izstrādāšanas, iesaistot nozares pārstāvjus un atbildīgās institūcijas – arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Siguldas slimnīcas galvenais ārsts Valdis Siļķe gan uzskata, ka tik traki ar drošību nav – it īpaši Siguldas apkaimē esošajām trasēm: «Savainojumu skaits, kas gūts apkaimes trasēs, ar katru gadu sarūk. Kādreiz to bija patiešām daudz, un nebija pat transporta, ar ko no nogāzes cilvēku aizvest līdz ātrajiem, tagad tādas problēmas nav.»

Nevalkā ķiveres

Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars gan pauž pārliecību, ka nozarē kopumā nav kārtības. «Piemēram, citās valstīs nav tā, ka par instruktoru var kļūt jebkurš, kas māk braukt ar slēpēm. Šim nolūkam vajadzīgs profesionāls speciālists,» pauda J. Žagars, mudinot pašus patērētājus, izmantojot slēpošanas instruktoru pakalpojumus, noskaidrot, vai tam ir atbilstoša kvalifikācija. Taču ne jau vienmēr pārmetumu akmens jāmet pakalpojumu sniedzēju dārziņā – bez vainas nav arī paši slēpotāji.

Līdz šim ar drošības pasākumu ieviešanu

Žagarkalnā nav gājis viegli: jau pirms diviem gadiem ļoti cīnījušies, lai vismaz bērniem ir ķiveres, pat solījuši tiem, kam tās būs, dienas pacēlāju bez maksas. Piedāvājuši tās iznomāt par latu, taču – cerētās atsaucības nav bijis, un vecāki izvēlējušies labāk maksāt 5 latus par pacēlāju, nevis vienu latu par ķiveri. Diemžēl trašu darbiniekiem neesot tiesību nelaist slēpotājus uz kalna bez ķiveres, taču tieši puse no visiem savainojumiem esot galvas traumas. Pēc notikušā it bieži tiekot meklēti vainīgie un pārmetumi veltīti trašu īpašniekiem.

Uzlabos trašu reputāciju

«Mums nav tiesību pārliecināties, vai cilvēkam ir pietiekama pieredze, lai laistos lejā no vislielākās sarežģītības trases. Dažs labs iesācējs uzskata, ka tiks galā ar jebkuru pārbaudījumu. Tad nu nereti tāds risks beidzas ar traumām,» norāda R. Rapa. Viņa krājumā arī esot vairāki stāsti par iereibušiem slēpotājiem, kuriem ar katru iedzerto malku pieaug drosme, kas arī beidzoties bēdīgi. Diemžēl visstingrākie drošības noteikumi nebūs tā zelta atslēdziņa, kas ļaus novērst visus negadījumus, taču jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas vairāk mazinātu riskus slēpotāju un snovbordistu drošībai un veselībai, uzsver R. Rapa. Gan viņš, gan J. Žagars pieļāva, ka jaunizstrādātie noteikumi veicinās apmeklētāju pieplūdumu, jo uzlabos trašu kopējo reputāciju. Viņi gan atzina, ka no trašu īpašniekiem tas prasīs vērā ņemamus ieguldījumus, it īpaši tiem, kas par to līdz šim nav domājuši. Piemēram, polsterējuma matracis, ko liek ap kokiem, izmaksā ap 100 latiem, bet instruktora kursi vidēji izmaksā 300–400 latu.

Varēs objektu slēgt

PTAC direktore Baiba Vītoliņa norādīja, ka vadlīniju projekts ir rekomendējošs. Tomēr – ja šie noteikumi netiks ievēroti, PTAC būs tiesības, gūstot pierādījumus, ka trase ir nedroša, to slēgt. Taču šo noteikumu mērķis neesot vis trases slēgt, bet nodrošināt labākus pakalpojumus. «Tas ir vesels prasību kopums, kas aptver gan motorizētos transporta līdzekļus, gan pakalpojumus, gan inventāra nomu, gan trases drošības uzraudzīšanu. Līdz ar to trašu īpašniekiem būs jāizvērtē visi šie aspekti un jāīsteno tie drošības pasākumi, kas nav iepriekš veikti. Tāpat noteikumi paredz, ka komersantiem jāziņo par nelaimes gadījumiem, tie jādokumentē un jāizmeklē cēloņi,» skaidroja B. Vītoliņa.

***

UZZIŅAI

Ieteikumi kalnu apmeklētājiem

• Izlasīt trašu lietošanas noteikumus

• Padomāt par apģērbu: izvairīties no brīvi krītošām auklām, šallēm (var aizķerties aiz pacēlāja), izvēlēties pietiekami siltas, ērtas un saskarei ar sniegu piemērotas drēbes

• Uzmanīgi lietot pacēlājus, lūgt palīdzību, ja nepieciešams

• Lietot ķiveres (īpaši bērniem)

• Nomājot slēpošanas inventāru, pārliecināties, vai tas der

• Iesācējiem izmantot profesionāla instruktora pakalpojumus

Viedokļi

Kāds šobrīd ir pieprasījums pēc ziemas sporta precēm?

Vai laika apstākļi pagājušajā ziemā ietekmēja apgrozījumu?

Aigars Ozols, veikala ASNSPORT.LV valdes loceklis:

– Pagaidām pieprasījuma pēc ziemas precēm nav vispār, jo ziema vēl nav īsti sākusies. Pērn salīdzinājumā ar aizpagājušo gadu bija diezgan liels kritums ziemas sporta precēm, jo laika apstākļi nebija tie labākie. Par to, vai šogad situācija uzlabosies, var spriest tikai pēc prognozēm. Visejošākās preces ir distanču slēpes. Domāju, tas cenu dēļ, ko pagājušajā ziemā samazinājām sliktā laika iespaidā.

Mārtiņš Liepiņš, sporta preču veikala SIA Gandrs vecākais pārdevējs:

– Pašlaik pieprasījums pēc ziemas precēm tikai palielinās. Protams, jo vairāk būs sniega, jo lielāks būs pieprasījums, tāpēc jāgaida, kad laika apstākļi ziemas sporta veidu baudīšanai uzlabosies.

Pagājusī ziema nebija veiksmīga mainīgo laika apstākļu dēļ, taču ir ticība, ka šoziem mums varētu veikties labāk. Šobrīd visvairāk tiek pirkts ziemas apģērbs un apavi, bet pieprasījums ir arī pēc distanču slēpēm. Es to skaidrotu ar to, ka distanču slēpošanas trases ir vieglāk sagatavot, līdz ar to tās var izmantot jau tagad.

Matīss Valdbergs, sporta preču veikala Ceļotājs pārdevējs, konsultants:

– Nevarētu teikt, ka būtu ļoti liels pieprasījums, vairāk tiek pirkti sīkumi – aksesuāri, apģērbs. Inventāru cilvēki pirkt vēl nesteidzas. Domāju, tāpēc, ka liela daļa iedzīvotāju nezina, ka dažas Latvijas trases ir jau atvērtas. Ja runā par pagājušo gadu, tad neteiktu, ka sliktie laika apstākļi būtu ietekmējuši mūsu veikala ietirgojumu. Cilvēki jau pirka tāpat, bija dažādas atlaides, tāpēc tas bija pat izdevīgāk. Par to, kā ies šoziem, var spriest pēc laika prognozēm, kas izskatās cerīgas. Mūsu veikalā visejošākās preces pagājušajā ziemā bija distanču slēpes. Nekādi īpaši jauninājumi preču klāsta ziņā šoziem netiks piedāvāti. Salīdzinājumā ar citiem gadiem piedāvāsim inventāru spilgtākās krāsās, lai tas būtu labāk pamanāms.

Uldis Kaufmanis, veikala XSPORTS direktors:

– Pamazām pieprasījums rodas, bet lielu aktivitāti novērot vēl nevar. Ceram, ka jau šajās brīvdienās varētu pieaugt apgrozījums, jo: līdz ko atveras kāda trase, arī pieprasījums pēc ziemas inventāra pieaug. Pagājušajā sezonā ienākumi kritās gandrīz uz pusi, jo ziema te bija, te nebija. Šoziem prognozēju labāku situāciju. Pats galvenais, lai ziema sākas jau decembrī, kad cilvēki ir gatavi baudīt sniegu, nevis februārī, kad visi jau gaida pavasara iestāšanos. Mūsu veikalā pieprasījums ir līdzīgs pēc visām precēm. Mazāk aktuāls kļuvis snovbords – tas pamazām iziet no modes, bet liela interese ir par distanču slēpēm. Latvijā sācies distanču slēpošanas bums – veidojas arvien jaunas trases un cilvēki iegādājas šīs preces. Protams, pirktas tiek arī kalnu slēpes, jo daudzi brauc ziemu baudīt arī ārpus Latvijas.