Reformu partija grib kā brīvdienu noteikt 31. oktobri - ebreju svētku dienu

Gada nogale Saeimā tradicionāli iezīmējas ar diskusiju par jaunas brīvdienas ieviešanu, pamatā to attiecinot uz pareizticīgo Ziemassvētkiem.

Jau desmit gadus par šo jautājumu bez rezultātiem cīnās parlamenta kreisais spārns, kam ir piebiedrojusies arī Reformu partija, taču maz ticams, ka šogad valdošā elite būs piekāpīgāka.

Koalīcijas sastāvā esošā Reformu partija (RP) rosina mainīt likumdošanu, nosakot, ka ikvienam strādājošajam reizi gadā ir tiesības, vienojoties ar darba devēju, izvēlēties un svinēt sev nozīmīgu reliģisko svētku dienu. Balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāju viedokļiem, par potenciāli svinamām dienām tiek piedāvāts noteikt: 6. janvāri – Zvaigznes dienu, 7. janvāri – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, 15. augustu – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kā arī 31. oktobri – Reformācijas dienu un ebreju svētkus Jom Kipur jeb Grēku izpirkšanas dienu.

RP norāda uz koalīcijas partneru gatavību apspriest svinamo dienu jautājumu, taču šāds situācijas vērtējums drīzāk ir vēlamā uzdošana par esošo, jo Neatkarīgās aptaujātie Vienotības, kā arī Nacionālās apvienības pārstāvji pauž pretēju nostāju. Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Imants Parādnieks akcentē, ka tā dēvēto sarkano datumu jautājumā ir jāievēro valstiskuma principi, lai sabiedrību saliedētu, nevis šķeltu. Tieši tāpēc daudz būtiskāk būtu par svinamu dienu noteikt, piemēram, 11. novembri jeb Lāčplēša dienu, kas joprojām neesot brīvdiena. «Savukārt dažādu reliģisko svētku atzīmēšanai strādājošie arī šobrīd saskaņā ar Darba likumu var lūgt brīvu dienu uz sava rēķina,» atzina politiķis. Skepsi par RP piedāvājumu pauž arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, atgādinot, ka līdzīgas ierosmes jau vairākus gadus nespēj gūt parlamenta vairākuma atbalstu.

Arī Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo atgādināja, ka jautājums par pareizticīgo Ziemassvētkiem Saeimā tiekot skatīts jau vairāk nekā desmit gadu, taču vēl nekad valdošā elite nav šajā jautājumā piekāpusies. «Arī Reformu partijas ierosinājums problēmu neatrisinās - formulējums «vienojoties ar darba devēju» ir pārāk nekonkrēts, jo sniedz uzņēmējam iespēju brīvdienu tomēr nepiešķirt. Tieši tādēļ SC jau gadiem piedāvā ļoti konkrētu normu – 7. janvāris kalendārā ierakstāms kā sarkanais datums, kas visā valstī, visiem strādājošajiem ir brīvdiena,» uzsvēra kreisā flanga līderis, piebilstot, ka, iespējams, jau nākamnedēļ SC varētu vērsties pie parlamenta ar ierosmi par brīvdienas ieviešanu pareizticīgo Ziemassvētkos.

Svarīgākais