Saeimas komisija atbalsta elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi Latvijā ieviest elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu.

Šāda sistēma paredz nosacījumus, kā nodrošināt mājsaimniecību no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas, galvenokārt savam patēriņam, nodošanu elektroenerģijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saņemšanu atpakaļ.

Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma, ko paredzēts ieviest nākamgad, patlaban varētu attiekties uz dažiem desmitiem mājsaimniecību, savukārt panākums būs, ja lietotāju skaits sasniegtu 500-1000 mājsaimniecību, novembra sākumā žurnālistiem teica Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Līdz šim Latvijā nebija izstrādāta sistēma, kurā tiktu ņemts vērā no sistēmas saņemtās un sistēmā nodotās mājsaimniecības elektroenerģijas apjoms, tādējādi nebija paredzēta arī elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošana, kad no patērētā elektroenerģijas apjoma tiek atskaitīts tīklā nodotais apjoms un norēķini tiek veikti tikai par starpību. Tāpēc EM sagatavoja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas ir pirmais solis elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ieviešanā.

Plānots, ka līdz 2013.gada sākumam tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuri izveidos elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanas kārtību, nosakot sistēmā iesaistīto subjektu tiesības un pienākumus, termiņu un citus nosacījumus.

Grozījumi likumā paredz, ka tiesības slēgt līgumu par neto norēķinu sistēmas izmantošanu būs mājsaimniecības lietotājiem, ja elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tā tiek ražota un izlietota viena sistēmas pieslēguma ietvaros, mājsaimniecībā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu darba spriegums nepārsniedz 400 voltus un kopējā darba strāva vienfāzes vai trīsfāzu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampērus. Jaudas ierobežojums likumprojektā ir noteikts, pamatojoties uz sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" izstrādāto kārtību par mikroģeneratoru pieslēgumu sadales sistēmai.

Sistēma paredz, ka sadales sistēmas operators, ņemot vērā ar lietotāju noslēgto vienošanos, veic ieskaitu par patērēto elektroenerģiju un to saražoto elektroenerģiju, kas nodota sadales sistēmas operatora tīklā. Ja pēc aprēķina lietotājs elektroenerģijas sadales sistēmas operatora tīklā ir nodevis vairāk elektroenerģijas nekā patērējis, to elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā patērētās elektroenerģijas norēķinu periodā. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas aprēķina periods ir viens kalendārais mēnesis, un elektroenerģijas neto norēķinu sistēma darbojas viena kalendārā gada laikā, proti, uzskaite par tīklā nodoto elektroenerģiju tiek sākta no sākuma.

Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu kā mazo atjaunojamās enerģijas ražotāju atbalsta sistēmu visplašāk pielieto ASV Floridas, Kalifornijas, Kolorado, Merilendas, Ņūdžersijas, Ziemeļkarolīnas un Teksasas štatā. Eiropas Savienībā elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu kā atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānismu ir noteikušas Itālija, Dānija un Malta.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iepriekš norādīja, ka EM, veidojot jauno valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, ņem vērā arī to mājsaimniecību intereses, kas jau pašas ražo vai nākotnē vēlēsies ražot zaļo elektroenerģiju.

"Neto norēķinu sistēmas neesamība līdz šim bija būtisks šķērslis mājsaimniecību plašākai iesaistei zaļās enerģijas ražošanā. Līdz ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā arī mājsaimniecības varēs par tīklā nodoto elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem un pārsniedz pašas mājsaimniecības patēriņu, saņemt samaksu vai veikt neto norēķinu. Tas ir būtisks uzlabojums līdzšinējā sistēmā, lai atbalstītu zaļo enerģiju ražošanu un patēriņu arī mājsaimniecību sektorā. Neto uzskaiti jau tagad gaida daudzas Latvijas mājsaimniecības, un, prognozējams, ka, attīstoties zaļās enerģijas tehnoloģijām un to popularitātei, to skaits nākotnē tikai pieaugs," uzsvēra Pavļuts.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais