Stradiņa slimnīca sasniegusi labākus finanšu rezultātus, nekā plānots

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas šī gada desmit mēnešu darba rādītāji liecina par būtisku finanšu rezultātu uzlabošanos, tai skaitā izdevumu samazināšanu un papildu finansējuma piesaistīšanu.

Kā pavēstīja slimnīcas pārstāve Ieva Stibe, oktobra beigās no valsts saņemtais papildu finansējums desmit miljonu latu apmērā jau ieguldīts slimnīcas pamatkapitālā kavēto saistību segšanai, tomēr situācija slimnīcā pakāpeniski uzlabojusies jau ilgāku laiku.

Viņa skaidroja, ka, salīdzinot ar pērnā gada desmit mēnešu periodu, par 4,8 miljoniem palielinājušies slimnīcas ieņēmumi, kas ietver valsts stacionārās un ambulatorās palīdzības finansējumu, kā arī maksas pakalpojumu ieņēmumus. Savukārt slimnīcas desmit mēnešu izdevumi kopumā samazināti par 2,2 miljoniem latu, salīdzinot ar 2011.gada desmit mēnešiem.

Šogad vērojams arī būtisks pacientu skaita pieaugums, informē slimnīca. Šī gada desmit mēnešos medicīnisko palīdzību slimnīcā saņēmuši vairāk nekā 270 000 pacientu. Stacionārā ārstēts par pustūkstoti pacientu vairāk nekā pagājušajā gadā un pieaudzis arī dienas stacionāros ārstēto pacientu skaits. Vienlaikus par gandrīz 30 000 pieaudzis ambulatori konsultēto pacientu skaits, kopā nodrošinot vairāk nekā 220 800 konsultācijas.

Neskatoties uz pacientu skaita pieaugumu, vidējais ārstēšanas ilgums samazinājies par 8% un vidēji pacients stacionārā pavada 5,26 dienas, bet gultu noslodze sasniedz 79%, kā arī ievērojami samazinājusies pacientu mirstība stacionārā, norāda Stibe.

Kā ziņots, šī gada augustā valdība nolēma piešķirt papildu finansējumu desmit miljonu latu apmērā Stradiņa slimnīcas pamatkapitālā finanšu situācijas stabilizēšanai.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere pēc lēmuma pieņemšanas žurnālistiem teica, ka slimnīca, pateicoties šim lēmumam, varēs bez problēmām ārstēt pacientus, veikt norēķinus un turpināt darbu.

Viņa norādīja, ka nepieciešamā summa veidojusies, ņemot vērā optimizācijas pasākumus, kas veikti un kas ieplānoti līdz gada beigām, kā arī ņemot vērā kavētos maksājumus un saistības pret kreditoriem.

Slimnīcas vadība uzsvērusi, ka valsts atbalsts ir vienreizējs ieguldījums slimnīcas pamatkapitālā, bez nepieciešamības pieprasīt nākotnē jebkādu papildu finansējumu, savukārt turpmāk slimnīca sevi plāno nodrošināt, palielinot sniegto maksas pakalpojumu daudzumu.