Nenoliedzot kultūras tūrisma resursu daudzveidību un nozīmīgumu, latviešu kapu kultūru un to, ka būtiski ir savest kārtībā apbedījumus, visticamāk, kapsētu tūrismam Rīgā nav potenciāla, atzīst biznesa informācijas portāla "Nozare.lv" aptaujātie tūrisma nozares eksperti.
Ceļojumu aģentūras "Latvia Tours" direktore Ieva Keiša uzsver, ka nopietni par kapu tūrismu var runāt tikai gadījumos, ja tās ir senatnīgas kapenes, kurām ir vēsturiska vērtība vai tās kalpo kā vēstures liecība kādiem konkrētiem vēstures notikumiem, vai kāda slavena rakstnieka vai valsts vīra kapa vietas, piemēram, Perašeza Parīzē.
Keiša norāda, ka kapsētu tūrisms nav jāizdala kā atsevišķs tūrisma virziens un tā tas nenotiek arī citās valstīs, vienkārši daži šādi objekti var tikt iekļauti pilsētu apskates ekskursijās.
Kā akcentē tūrisma kompānijas "Kaleva Travel" mārketinga direktors Pauls Gusts, nenoliedzami, ka par kapiem ir jārūpējas un tie ir jākopj, tomēr starptautiskam "kapsētu tūrismam" Latvijas kontekstā nav priekšnoteikumu, pat neraugoties uz to, ka Brāļu kapu memoriāls tiek iekļauts pilsētas ekskursiju plānos.
Biznesa augstskolas "Turība" lektors, "Hostelling Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Muižnieks ironizēja, ka ārvalstu tūristus par Latvijas kapu tūrismu varētu ieinteresēt vien tad, ja kāds Rīgas domes budžetā atrastu naudu Džona Kenedija vai Elvisa Preslija, vai citu vēsturisku personāžu pārapbedīšanai no ASV.
Kā ziņots, 12.novembrī Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē izskanējis viedoklis, ka Rīgā vajadzētu attīstīt kapu un kapsētu tūrismu.
Diskutējot par iespējām veikt apbedījumus slēgtajās un pusslēgtajās kapsētās, deputāti atzina, ka šīs kapsētas esot nepietiekami sakoptas. Tomēr, ja šos apbedījumus sakoptu, tie būtu aplūkošanas vērti un interesanti daļai tūristu.
Kapsētu pārvaldes priekšnieks Vilnis Bisenieks atzina, ka kapos esot apglabāts daudz prominentu personu un tūristiem varētu šis vietas rādīt. Tiesa gan, kapus vajadzētu sakopt, un šim nolūkam nepieciešami ievērojami līdzekļi. "Lai savestu kārtībā 300 000 kapavietu, vajag sešus miljonus latu," sacīja Bisenieks.
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) atzīmēja, ka tagad būtu nepieciešams "bišķi palabot" jauno Rīgas reklamēšanas kampaņu. ""Live Rīga" vajadzētu nomainīt uz "Die Rīga"," viņš jokoja.
Deputāts Kārlis Strēlis (JL) sacīja, ka kapu sakopšanai varētu izdalīt daļu no vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) tūristu piesaistīšanas kampaņas miljoniem.
Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko (LPP/LC) norādīja, ka līdz decembrim sagatavos iesniegšanai komitejā sarakstu ar pašiem nepieciešamākajiem darbiem kapu sakopšanā. Pēc viņa teiktā, pašu steidzamāko darbu veikšana, lai sakārtotu pilsētas centra kapsētas, varētu izmaksāt 1,5 miljonus latu.
Deputāti nolēma, ka 26.novembrī dosies izbraukuma sēdē uz Kapsētu pārvaldi un vairākām kapsētām, lai iepazītos ar reālo situāciju.
Kā vēsta portāls "Travelnews.lv", kapsēta varot būt ļoti interesants tūrisma apskates objekts. Piemēram, Parīzes kapsēta "Pere Lachaise", kas atrodas pilsētas ziemeļaustrumos, esot īsts brīvdabas muzejs. Šeit atdusas vairāk nekā 200 sabiedrībā labi pazīstamas personas, tai skaitā rakstnieki Balzaks un Oskars Vailds, dziedātāji Edīte Piafa un Džims Morrisons. Katra kapu kopiņa ir sava veida mākslas darbs.
Parīzē otra tikpat slavena kapsēta esot "Cimetiere Montparnasse". Turpretī Vācijas pilsētas Hamburgas Ohlsdorfas kapsēta vairāk atgādinot pilsētas parku nekā "mirušo valstību". Neviļus šī kapsēta tiekot uzskatīta par pasaulē lielāko kapsētu ar saviem šarmantajiem kapakmeņiem, daudzajiem lapu un skuju kokiem, kā arī ainaviski skaisti ierīkotiem dīķiem.
Portālā norādīts, ka vēsturiski nozīmīga un plaša ir arī Arlingtonas kapsētā, kas atrodas ASV Virdžīnijas štatā. Ikviens zaldāts, kuru vēlas šeit apglabāt, vispirms tiekot "atlasīts" pēc stingriem kritērijiem. Visvairāk apmeklētā kapu kopiņa pieder 1963.gada nogalinātajam ASV prezidentam Džonam Kenedijam.
Rīgas domē iepriekš tika apspriesta iespēja Rīgas Lielo kapu teritorijā, aptuveni 35 hektāru platībā, izveidot Memoriālo parku. Bija paredzēts, ka Memoriālais parks veiktu gan informatīvi muzejisku funkciju, gan darbotos arī kā specifisks tūrisma objekts.
Lielajos kapos esošie pieminekļi esot raksturīgas sava laika liecības, tie ir izcili tēlniecības mākslas darbi, kādi Latvijā citviet vairs nav saglabājušies, iepriekš informēja Rīgas domes Pieminekļu padomes loceklis Eižens Upmanis.