Spārīti ievēl par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rudens pilnsapulcē šodien par jauno LZA prezidenta ievēlēja mākslas doktoru Ojāru Spārīti.
Balsojumā par Spārīti savas balsis atdeva 144 klātesošie, pret balsoja 41, bet divi biļeteni bija nederīgi. Kopumā tika izsniegti 192 balsošanas biļeteni, tostarp četri pa pastu, bet urnā bija 187 biļeteni, no kuriem derīgi bija 185.
LZA statūti paredz, ka prezidentu ievēl uz četriem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Iepriekšējā termiņa prezidents pēc amata atstāšanas tradicionāli tiek ieteikts par viceprezidentu, un līdz ar to - par Senāta un Prezidija locekli.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka uz LZA prezidenta amatu kandidēja tikai Spārītis, jo fizikas doktors Ivars Lācis savu kandidatūru atsauca.
Spārītis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka pirms dažiem mēnešiem paustās tēzes piedāvājumam LZA attīstībai nav mainījušās. "Galvenais ir dialogs ar mūsdienu izpildvaras nesējiem, dialogs ar izglītības un zinātnes ministru un ministrijas pārstāvjiem, dialogs ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, un šajos dialogos mums ir vienkārši jāpilda savs pienākums, argumentējot Latvijai zinātniskās attīstības ceļu un izaugsmes ceļu," teica Spārītis, norādot, ka tā ir galvenā tēze.
"Zinātnes Vēstnesī" šā gada maijā publicētie Spārīša "LZA darbības stratēģiskie virzieni 2012.-2016. gadā" liecina, ka dialogā ar dažādām valsts iestādēm plānots panākt atsevišķu ministriju funkciju deleģēšanu un līdzekļu piesaisti valsts pasūtījumu veikšanai, rosināt Latvijas zinātnes likuma papildināšanu ar valsts atbalstu izgudrojumu patentēšanai un komercializēšanai, kā arī sekmētu izpratnes maiņu par zinātnes kā eksportspējīgas produkcijas izstrādes bāzi tautsaimniecības attīstībai.
Spārītis arī norādījis, ka par tuvāko gadu aktualitāti kļūst ES Kohēzijas fonda finansējuma piesaistīšana 2014.-2020.gadā zinātnē veicamajiem uzdevumiem. Tāpat viņš uzsver, ka LZA uzdevums ir racionalizēt birokrātisko ceļu no finansējuma piešķīruma līdz zinātnisko izstrādņu un produkta radīšanai. Minēts, ka augstskolu darbība būtu jātuvina zinātniskajai darbībai, kā arī jāveicina ciešāka sadarbība ar reģionālajām augstskolām.
Spārītis ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Spārītis vadījis Latvijas sakrālās kultūras pieminekļu - Priekules, Straupes, Struteles, Annenieku, Liepupes, Rīgas Sv.Pētera un Augšāmcelšanās baznīcas Rīgas Lielajos kapos - atjaunošanu. Spārītis bijis eksperts Rīgas Melngalvju nama rekonstrukcijas un Latvijas muižu restaurācijas un interjera iekārtojuma jautājumos. Viņš ir arī Latvijas luteriskās baznīcas eksperts baznīcu atjaunošanā.
Spārītis ir autors aptuveni 60 rakstiem par kultūras mantojuma izpēti, teoriju un aizsardzību, ap 140 rakstiem Latvijā un ārzemēs par mākslas vēstures un teorijas jautājumiem ar ievirzi Latvijas un Eiropas kultūras sakaru, periodizācijas, atribūcijas un ikonogrāfijas aspektos. Spārītis piedalījās vairāk nekā 60 starptautiskās zinātniskās konferencēs un simpozijos.