Modernizēs Civillikuma Mantojuma tiesību daļu

Valdība 17.novembrī atbalstīja apjomīgu grozījumu izdarīšanu Civillikuma Mantojuma tiesību daļā, lai novērstu ne tikai pašus būtiskākos praksē konstatētos likuma trūkumus, bet arī sīkākas nepilnības, neprecīzas normas, formulējumu divdomības, kā arī arhaisko valodu un neatbilstošu tiesību terminu.

Tomēr, īstenojot minētās izmaiņas, vienlaikus iecerēts saglabāt pašreizējo Civillikuma Mantojuma tiesību daļas struktūru, teikts valdības atbalstītajā koncepcijā par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju.

Plānotie grozījumi varētu būt attiecināmi uz visām Civillikuma Mantojuma tiesību daļas nodaļām un tie neietekmētu pašvaldību budžetus, bet pozitīvi ietekmētu valsts budžetu, jo, nododot vispārējās jurisdikcijas tiesas funkciju aizgādnības nodibināšanā zvērinātiem notāriem, tiktu ekonomēts vispārējās jurisdikcijas tiesas resursu izlietojums, skaidro koncepcijas autori.

Par koncepcijas īstenošanu kā atbildīgā institūcija noteikta Tieslietu ministrija, kurai šim nolūkam būs jāveido darba grupa, bet tai līdz nākamā gada vidum būs jāizstrādā un tieslietu ministram valdībā būs jāiesniedz koncepcijas īstenošanai nepieciešamie normatīvo aktu projekti.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais