Eiropas Cilvēktiesību tiesa ik gadu no Latvijas vidēji saņem 350 sūdzības

Vidēji gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) iesniedz 350 pieteikumus no Latvijas un pašlaik ECT Tiesu palātā ir apmēram 600 Latvijas iedzīvotāju lietu, kas vēl nav izskatītas, intervijā ziņu aģentūrai LETA pastāstīja ECT tiesnese un Tiesu palātas prezidente Ineta Ziemele.

Ziemele norādīja, ka kopumā ECT patlaban ir 130 000 lietu, kas, viņasprāt, ir salīdzinoši niecīgs skaitlis, ņemot vērā faktu, ka ECT jurisdikcija aptver 800 miljonu cilvēku, kas varētu būt potenciālie sūdzību iesniedzēji. "Tomēr sūdzību skaits no Latvijas, salīdzinot ar citām valstīm uz iedzīvotāju skaitu, ir pārāk liels. Taču, zinot problēmas valstī, jāsecina, ka aktivitāte varēja būt vēl lielāka un tiesā izvērtēšanai varēja iesniegt pieteikumus par citiem jautājumiem," savu viedokli pauda Ziemele.

Kā vēstīja ECT tiesnese, tomēr aptuveni 70% no Latvijas iesniegto sūdzību pēc sūdzību pieņemšanas kritērijiem ir nepamatotas vai nepieņemamas - vai nu cilvēks nav gājis uz Augstāko tiesu, tātad nav izgājis apelācijas vai kasācijas instanci, vai nav vērsies Satversmes tiesā, lai gan tas bija nepieciešams, vai arī nokavējis sešu mēnešu pieteikšanās termiņu.

Tāpat viņa piebilda, ka dažkārt Eiropas Cilvēktiesību konvencija negarantē konkrētās tiesības, par kurām notiek vēršanās tiesā. Tomēr Ziemele secināja, ka 30% pieņemto lietu ir ļoti augsts procents uz vispārējā konteksta, jo vismaz 90% tiesā iesniegto pieteikumu ir nepieņemami.

Jautāta, par kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem visbiežāk vēršas tiesā cilvēki no citām Eiropas valstīm, Ziemele norādīja, ka lielā mērā tie ir jautājumi, kas guvuši aktualitāti arī Latvijā, - telefonsarunu noklausīšanās, operatīvās darbības un tiesu kontrole. "Aktuāli ir arī ar ģimenes tiesībām un bērnu tiesībām saistītie jautājumi vai īpašuma tiesību ierobežojumu problēmas. Tomēr no vispārējā fona izdalās Lielbritānija, jo tā ECT klasiski piedāvā "jaunas" problēmas," stāstīja Ziemele.

Viņa paskaidroja, ka lietā "Evanss pret Lielbritāniju" tiesai bija jāskata jautājums par pāra parakstīto līgumu par ārpusķermeņa apaugļošanu. Sievietei bija atklāts vēzis, un viņa uzsāka ārstēšanos, kuras laikā sievietes draugs atteicās no šī līguma. Līdz ar to līgums tika anulēts, un olšūnas bija jāiznīcina. ECT toreiz secināja, ka nav nekādu problēmu ar tādu britu pieeju, jo abas puses zināja "spēles" noteikumus.