Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ārkārtas sēdē šodien bez īpašām debatēm atbalstīja ieceri Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) grozījumos iekļaut vienu satura regulēšanas standartu ciparu apraidei gan nacionālam operatoram vai operatoriem, gan reģionālai un vietējai televīzijai, kas nākotnē varētu raidīt ciparu tehnoloģijā ierobežotās teritorijās ar savu aparatūru.
Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Galviņš, kura viedokļa uzklausīšana bija viens no iemesliem ārkārtas sēdes sasaukšanai, pēc ilgākas gaidīšanas pārējo sēdei pieaicināto pušu un deputātu debašu laikā lakoniski paziņoja, ka viņa asociācija neiebilst pret vietējās un reģionālās televīzijas satura regulēšanu.
Pirms tam izcēlās brīžiem karstas un garas debates par to, kā EPLL grozījumos vislabāk formulēt satura komplektēšanas vadlīnijas, kurām jāatbilst pretendentiem konkursā uz virszemes ciparu apraides operatora vai operatoru licencēm.
Domstarpības izcēlās par kārtību, kādā tiktu noteikti vai nu satura veidošanas kritēriji, vai arī vēlamā satura jeb kanālu saraksts, kuru pēc konkursa drīkstēs ciparu maksas apraidē piedāvāt viens vai vairāki operatori. Visasākās debates izvērsās starp Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekli Aiju Dulevsku, Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktoru Edmundu Beļski un SM pārstāvi Daci Bankoviču par to, vai NEPLP vai SM jāuzņemas galvenā atbildība par satura kritēriju iekļaušanu konkursa nolikumā.
Komisija beidzot nolēma veidot darba grupu jautājuma risināšanai, kas sanāks rīt plkst.16 pēc kārtējās komisijas sēdes plkst.10, kurā arī turpinās apspriest EPLL grozījumus. Diskusijās izskanēja, ka kritēriju vai vēlamā satura apstiprināšanas secība un forma var būt ar dažādām juridiskām un praktiskām sekām, tostarp tādām, kas varētu kavēt viena vai vairāku virszemes ciparu apraides operatoru izvēli konkursa kārtībā, jo rastos dažādi administratīvi un juridiski strīdi.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris brīdināja, ka vēlamā satura saraksta apstiprināšanu pirms konkursa sākuma varētu uzskatīt par administratīvu aktu, kuru zināmos gadījumos varētu apstrīdēt jebkurš valsts iedzīvotājs.
"Ir jāsaprot, kam normatīvais akts ir adresēts, pie kā vērsīsies, vai pie NEPLP vai SM, veidojot publiski tiesiskas attiecības. Vispārēju administratīvu aktu var apstrīdēt jebkurš caurmēra pilsonis. Jābūt skaidrībai, kādā secībā lietas notiks," teica Melnūdris.
Arī "Lattelecom" Juridiskās nodaļas vadītājs Toms Meisītis uzstāja, ka kritērijiem par satura komplektēšanu jābūt skaidriem jau pirms konkursa izsludināšanas, pretējā gadījumā "pretendenti nezinās, kādu produktu viņi drīkstēs pārdot, un tas būs "kaķa maisā" konkurss".
Komisijas sēdes kuluāros Beļskis, kuram bija jādodas prom pirms sēdes beigām, sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" teica, ka situācija, kurā būs vairāki pretendenti, vienalga, vai uz vienu vai vairāk nekā vienu satura paketētāja licenci, NEPLP "vidutāja" loma, izvirzot satura kritērijus, ir būtiska. Ja konkursu rīkos uz vairāk nekā vienu satura paketētāju, "tas būs juridiski un finansiāli grūts ceļs".