Aicina veidot kopīgu Latvijas un Lietuvas informācijas un jaunrades telpu

Lietuvai un Latvijai jāsadarbojas kopīgas informācijas un jaunrades telpas veidošanā, jāattīsta ciešāka sadarbība izglītības jomā, jāveido plašāki kontakti jauniešu organizāciju starpā - šādi mērķi izvirzīti Latvijas un Lietuvas foruma 5.kongresa rezolūcijā, kas aizvadītajā nedēļas nogalē pieņemta Viļņā, aģentūru LETA informēja kongresa rīkotāji.

Līdztekus citiem priekšlikumiem izskanējusi ideja izveidot Baltu Kultūrkapitāla fondu, aktivizēt studentu un skolēnu apmaiņu, īstenot saistošus interaktīvus mediju projektus. Foruma izvirzīto mērķu sasniegšanai īpaši svarīga ir abu valstu valdību izpratne un atbalsts.

Foruma dalībnieki uzsver, ka Latvijai un Lietuvai ir būtiski sadarboties savas informācijas telpas aizsardzībā, un iesaka veidot kopīgus projektus, prezentējot abas valstis starptautiskajā telpā.

Lai ar plašsaziņas līdzekļu līdzdalību tuvinātu abu kaimiņvalstu sabiedrību un palīdzētu tām labāk iepazīt vienai otru, ir svarīgi izmantot daudzveidīgas un saistošas saziņas metodes, apmainoties ziņām, veidojot apskatus, rīkojot televīzijas tiltus.

Veidojot vienotu vēsturiskās atmiņas politiku, Latvijas un Lietuvas medijos būtu plaši jāatspoguļo abām valstīm svarīgi datumi un pasākumi, piemēram, Neatkarības diena, Baltu vienības diena, Līgo jeb Rasas svētki, Dziesmu svētki.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Latvijas un Lietuvas sabiedrības iepazīstināšanai ar otras kaimiņtautas kultūru un vēsturi, mākslu, mūziku, teātri un citām jaunrades jomām, tiecoties veidot vienotu jaunrades telpu.

Kaimiņvalstīm būtu svarīgi apmainīties ar vērtīgāko pieredzi ekonomikas, kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves jomās. Jāveido arī raidījumi, kas atainotu lietuviešu kopienas dzīvi Latvijā un latviešu kopienas dzīvi Lietuvā.

Rūpējoties par baltu identitātes uzturēšanu, valsts atbalstāmajās kultūras un izglītības programmās kopīgos Latvijas un Lietuvas projektus būtu ieteicams iekļaut prioritāšu sarakstā.

Sabiedriskajām raidorganizācijām būtu jāpiešķir mērķfinansējums kaimiņvalsts filmu, koncertu un autorraidījumu ierakstu iegādei, jāveicina arī šādu ierakstu dāvināšana un apmaiņa.

Visās foruma sekcijās īpaši uzsvērta nepieciešamība sekmēt otras baltu valodas apguvi.

Šim mērķim var kalpot gan īpašas radio un televīzijas pārraides, gan stipendijas studentiem, kas savā augstskolā izvēlējušies latviešu valodas studijas Lietuvā vai lietuviešu valodas studijas Latvijā, gan mūžizglītības programma, kurā tiktu paredzētas otras baltu valodas un baltu kultūras studijas.

Svarīgi ir arī atbalstīt augstskolu kopīgās studiju programmas, kuras paredz daļu studiju laika mācīties otrā kaimiņvalstī, saņemot kopīgu abu augstskolu diplomu, kā arī atzīt Lietuvā akreditētas programmas arī Latvijā un otrādi.

Jāaktivizē skolēnu apmaiņa starp Lietuvas un Latvijas skolām, īpaši pierobežā, paredzot iespēju daļu semestra mācīties kaimiņvalsts skolā, dzīvojot līdzīga vecuma skolēnu ģimenēs.

Jārīko Lietuvas un Latvijas skolēnu konkursi, kas veicinātu abpusēju kultūras un vēstures iepazīšanu.

Jāatbalsta baltu kultūras mantojuma saglabāšana, palīdzot kopt tradicionālo un etnisko kultūru.

Foruma dalībnieki arī ierosinājuši izveidot Baltu Kultūrkapitāla fondu, kas atbalstītu baltu identitātes pētījumus, literatūras tulkošanu un izdošanu.

Vēršoties pie Lietuvas un Latvijas jauniešu organizācijām, tās aicinātas savās interneta vietnēs pamatinformāciju sniegt arī otrā baltu valodā, kā arī ziņot par gaidāmajiem pasākumiem, projektiem un iniciatīvām Lietuvas un Latvijas foruma interneta vietnes veidotājiem, sūtot info

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais