Mobilitātes programmā būs stingras prasības

Latvijas iedzīvotāji, kuri savā dzīvesvietā nevar atrast darbu un kuri piedalīsies reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā, par pirmajiem četriem darba tiesisko attiecību mēnešiem kopā varēs saņemt ne vairāk kā 280 latu īrei un transportam uz darba vietu, kurai jābūt vismaz 20 kilometru attālumā.

Šādus nosacījumus satur Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie noteikumi saistībā ar nākamgad plānoto reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumu, atbalstot tos bezdarbniekus, kuri ir gatavi strādāt tālāk no mājām, vietās, kur ir darba vietas. Ar mobilitātes pasākumu paredzēts nodrošināt darbaspēka pārvietošanos valsts iekšienē – uz darbu citā Latvijas apdzīvotā vietā vismaz 20 kilometru attālumā no atbalsta saņēmēja deklarētās dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka bezdarbniekiem piedāvās iespēju no savas dzīvesvietas nokļūt līdz darba vietai, kas bez atbalsta saņemšanas nebūtu izdevīgi.

Šo pasākumu 2013. gadā plānots uzsākt pilotprojekta veidā, lai vērtētu, cik tas ir efektīvs un kā ietekmē darba tirgu. Pilotprojekta ieviešanas sākumā atbalsts būs paredzēts tiem darbiniekiem, kuru deklarētā dzīvesvieta vai darba vieta būs administratīvajā teritorijā, kurā bezdarba līmenis ir augstāks – vispirms Latgalē. Kopumā mobilitātes pasākuma laikā atbalsts plānots 350 cilvēkiem. Ja plānotā darba vieta atradīsies reģionā ar zemāku bezdarba līmeni (piemēram, Rīgā vai Rīgas reģionā), tad darbinieki varēs pretendēt uz atbalstu tikai gadījumos, ja darba devējs vienlaikus plāno izveidot vismaz 25 darba vietas reģistrētajiem bezdarbniekiem.

Labklājības ministrijā skaidro, ka bezdarbnieks par pirmajiem četriem darba tiesisko attiecību mēnešiem kopā varēs saņemt ne vairāk kā 280 latu. Šo summu plānots izmaksāt pa mēnešiem, un cilvēks avansā saņems 100 latu, lai darba attiecību sākumā darbiniekam ir pieejami līdzekļi, kas kompensē vai daļēji kompensē transporta un īres izdevumus.

«Kad būs iespēja faktiski noteikt īres un transporta izmaksas, cilvēkam Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs jāiesniedz īres vai transporta izdevumu apliecinoši dokumenti,» norāda LM speciāliste Marika Kupče. Tie nepieciešami, lai varētu aprēķināt nākamajiem mēnešiem piešķiramo atlīdzības apmēru. Ja atbalsta saņēmējs spēs pamatot, ka ir izlietojis visu avansa maksājumu pirmā mēneša laikā, tad nākamos trīs mēnešus atlīdzības apmēru noteiks 60 latu apmērā (maksimālā iespējamā robeža). Ja izdevumi būs zemāki, tad atlikumu, kas būs palicis no pirmajā mēnesī saņemtā

100 latu avansa, ņems vērā, nosakot atlīdzības apmēru nākamajiem mēnešiem. Piemēram, ja atbalsta saņēmējs būs saņēmis 100 latu, bet no tiem faktiski izlietojis 60 latu, tad nākamajos trīs darba tiesiskajos attiecību mēnešos viņam izmaksās

46,66 latus katru mēnesi. Faktiski tas nozīmē, ka NVA vajadzēs uzrādīt gan transporta izdevumus apliecinošus dokumentus, piemēram, čekus, gan dokumentu, kas apliecina īres maksu.

Lai darbinieks saņemtu atbalstu, tiks ņemtas vērā vairākas prasības – NVA skatīsies, vai cilvēkam bezdarbnieka statuss ir ilgāk par sešiem mēnešiem, vismaz gadu dzīvos deklarētajā dzīvesvietā, darba vieta atradīsies vismaz 20 kilometru attālumā, NVA nebūs reģistrēta darbiniekam līdzvērtīga un dzīvesvietai tuvāka darba vieta, ar darbinieku būs nodibinātas darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku un alga vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā.

***

Mobilitātes programmma

• Pilotprojekts tiks sākts Latgalē

• Latgales reģionā bezdarba līmenis ir 21,3% jeb 29 300 cilvēku ir bez darba

• Kopumā Latvijā bezdarbnieka statusā ilgāk nekā sešus mēnešus atrodas 72 100 bezdarbnieku, no kuriem 22 900 ir reģistrēti Latgales reģionālajās filiālēs

Mobilitātes pasākuma ietvaros cilvēkiem plānots kompensēt:

• transporta izmaksas regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ

• dzīvokļa īres izdevumus, ja nav iespējams katru darba dienu braukt uz darba vietu un atpakaļ

Avots: Labklājības ministrija

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais