Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti kopš šā gada sākuma pētījuši ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības pieejamību, ražošanas iespējas un izmaksas Latvijā.
Izpēti iniciējusi biedrība Zemes draugi, tā veikta ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.
Pētījuma veicēji apliecināja, ka Latvijā audzētā ĢMO nesaturošā barība saimniecībām izmaksātu lētāk un būtiski neietekmētu produkcijas izmaksas.
Šis ir pirmais šāda veida informācijas apkopojums Latvijā, pievēršot uzmanību iespējām aizstāt ĢMO dzīvnieku barībā ar videi, sabiedrībai un ekonomikai draudzīgākām alternatīvām. Iespējams, tāpēc diskusijas dalībniekiem radās daudz jautājumu un uz visiem atbilžu vēl nebija. Zaļā dzīvesveida popularizētāja Anitra Tooma iebilda, ka zaļi audzētu vistu cena lielveikalos daudzreiz pārsniedz rūpnieciski ražotu vistu cenu, tāpēc būtu nepieciešams pamatot, kā rodas izmaksas. Arī Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā aizrādīja, ka Latvija nav atrauta no kopējām Eiropas Savienības (ES) tendencēm. Izskanēja arī iebildumi, ka vistas gaļas ražotāji neredzot iespēju pabarot, piemēram, cāļus bez ģenētiski modificētas (ĢM) sojas, savukārt piena ražotāji esot nobažījušies par to, lai, mainot barību, piena nekļūtu mazāk. Tomēr kopumā pētījums tika vērtēts kā atbalstāma iniciatīva, kas jāturpina, ja Latvijas zemnieki tik tiešām spēs vienoties un vēlēsies iztikt bez importētas ĢM barības.
LLKC nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks uzsvēra, ka pētījums piedāvā vairākas alternatīvas: pirkt nemodificētu barību ārzemēs par biržas cenām, ražot to uz vietas un iepirkt tikai to, ko nevar saražot, vai arī, savstarpēji kooperējoties, nodrošināt gan ražošanu, gan patēriņu tikai Latvijā, tādējādi saglabājot visus importa barības iepirkšanai izlietotos līdzekļus savā, lielākoties lauksaimnieku, kabatā.
Līdz šim pastāvēja viedoklis, ka ĢMO saturoša dzīvnieku barība ir lētākais un izdevīgākais proteīnu avots, kuram nav alternatīvu. Izrādās, ir gan. Tie, kuri jau audzē nemodificētu barību savām vajadzībām, apliecina, ka tā satur nepieciešamās uzturvielas, un šāda barība samazina gala produkcijas izmaksas. Piemēram, rēķinot uz kilogramu saražotā piena, pirktā barība bez ĢMO sastāvdaļām ir tikai par nepilnu santīmu – 0,6 santīmiem – dārgāka, nekā izmantojot klasisko barības devu. Bet, ja barību ražo saimniecībā, tad barības deva ir par 0,26 santīmiem lētāka nekā klasiskā barības deva, bet saražotā piena kilograms sanāk par nepilnu santīmu lētāks.
Diskusija par nemodificētas dzīvnieku barības ražošanu Latvijā notika laikā, kad Eiropas Komisija apsver iespēju piešķirt audzēšanas atļauju 26 līdz šim ES neatļautām ĢM lauksaimniecības kultūru šķirnēm, no kurām 19 modificētas tā, lai izturētu apsmidzināšanu ar herbicīdu glifosātu. Vides aizstāvji brīdina, ka lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas pieaugumam būs postošas sekas. Zaļie uzskata – ja atļaus komerciāli audzēt pret herbicīdiem izturīgas ĢM kultūras, pastāv iespēja, ka tiks iznīcināti dabiskie augi. Viņi atgādina, ka ASV biotehnoloģiju korporācija Monsanto jau ražo glifosātu saturošu nezāļu apkarošanas līdzekli raundapu un tas tīrumos pilnībā iznīcina dabiskos augus. Turklāt ĢM kultūraugu sēklas ir jāpērk katru gadu no jauna, un zemniekiem tas ir dārgs prieks, kas draud pat ar tiesāšanos. Dānijā cūkkopji un putnkopji novērojuši, ka raundapa izmantošana kaitē dzīvnieku veselībai un samazina saimniecību rentabilitāti, jo ir lielas veterinārmedicīnas izmaksas.
***
ĢENĒTISKI MODIFICĒTS
• Eiropas Savienībā (ES) atļauts audzēt tikai divas ĢM kultūras – Monsanto izstrādāto kukurūzas šķirni MON810 kopš 1998. gada un rūpnieciskām vajadzībām paredzēto BASF izveidoto kartupeļu šķirni Amflora kopš 2010. gada.
• Patēriņā ES valstīs ir atļauts izmantot 15 ĢM kukurūzas un četras ĢM sojas šķirnes, kuru audzēšanā izmanto raundapu. Dānijā vairāki cūkkopji un putnkopji ir novērojuši ĢM sojas un ar to saistītā raundapa kaitējumu cūku un putnu veselībai.
• Lopbarības ražotāji Latvijā piedāvā tikai tādu kombinēto lopbarību, kas satur ĢMO. Vietējās vistas, cūkas un liellopi vairāk nekā desmit gadu tiek baroti tikai ar šādu barību.
• 2011. gadā tika importētas 145 000 tonnu ĢM sojas un kukurūzas 45–55 miljonu latu vērtībā. Ražojot lopbarību Latvijā vai savā saimniecībā, šie līdzekļi lielākoties paliktu lauksaimniekiem.
• Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā u. c. Eiropas valstīs dzīvnieku barībā netiek izmantota ĢM soja un kukurūza. ES 50 reģioni, kā arī Šveice, atteikušies no ĢMO saturošas dzīvnieku barības.
• Šogad arī Lietuvas lielākā piensaimnieku kompānija Agrokoncern atteicās no ĢMO saturošas lopbarības.
Šī kompānija Lietuvā saražo 65% piena.
• Latvijā veiktajā pētījumā konstatēts, ka, izbarojot dzīvniekiem un putniem importēto ĢM soju un kukurūzu, nevienā no variantiem barība nav izrādījusies lētāka par pašu saimniecībā ražotiem barības līdzekļiem. Jā, nemodificētas sojas lopbarība ir dārgāka, bet galaproduktu tā sadārdzina nebūtiski. Latvijā izpētīts, ka, izēdinot nemodificētu soju un kukurūzu, saimniecība
uz cūkgaļas dzīvsvara kilogramu zaudē 0,05 latus. Bet barības deva ar saimniecībā saražotajiem barības līdzekļiem dod 0,10 latu ietaupījumu uz katru saražotās cūkgaļas kilogramu.
• Secinājums: ar Latvijā ražotiem dzīvnieku barības līdzekļiem var pilnībā aizstāt šobrīd importēto ĢM soju un kukurūzu. Tādā gadījumā cūkgaļas un piena ražošanā produkcijas sadārdzinājums ir neliels,
olu ražošanā izmaksas ir vienādas, bet vistas gaļas ražošanā – pat lētākas.
Avots: biedrība Zemes draugi, LLKC.