Šodien Rīgas Kino muzejā, pulcējoties pilnai zālei ar filmu nozares pārstāvjiem, vairums tomēr sliecās par labu viedoklim, ka finansējuma piešķiršana filmas projektiem ārpus konkursa ir esošās filmu projektu finansēšanas sistēmas degradēšana.
Filmu nozares profesionāļu diskusija izvērtās, jo Saeima, izskatot 2013.gada budžetu, atbalstījusi filmas projekta "Dvēseļu putenis" attīstību, piešķirot no valsts budžeta līdzekļiem 25 000 latu filmas projektam. Savukārt 2012.gada budžeta grozījumos pēc Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas deputāta Imanta Parādnieka pieprasījuma tika piešķirti 12 000 latu filmas projekta "Zīmogs sarkanā vaskā" attīstībai.
Kā uzsvēra Nacionālā Kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga, šobrīd filmu nozares finansējuma sadali regulē Filmu likums un Ministru kabineta noteikumi. Tā ir sistēma, kas darbojas vairāku gadu garumā, kā arī tā ir apstiprināta Eiropas Komisijā un ir līdzīga tām sistēmām, kādas ir visās citās Eiropas valstīs.
No viņas teiktā izriet, ka pēdējo reizi situācija, kad naudu filmai piešķīrusi Saeima, bijusi 2006.gadā. Toreiz projektam tika atvēlēti 30 000 latu, taču filma tā arī pie skatītājiem nenonāca. "Mēs cerējām, ka šāds precedents vairs neatkārtosies. Mūsu konkursos pēc noteiktas punktu sistēmas eksperti vērtē iesniegtos projektus, un attiecīgi spēcīgākie projekti dabū finansējumu. Tagad var būt situācija, ka ārpus konkursa kārtībā valsts finansējumu saņēmušie projekti nāks uz konkursu un radīs nevienlīdzīgu situāciju pārējām filmām," sacīja Nacionālā Kino centra vadītāja, piebilstot, ka patlaban ražošanā ir desmit filmas, kas runā par Latvijas vēsturi.
Projekta "Dvēseļu putenis" iesniedzējs un producents Gatis Upmalis atklāja, ka topošās filmas "Dvēseļu putenis" projekts sagatavots un ar to vērsušies Saeimā, likuma noteiktā kārtībā lūdzot izskatīt, vai sagatavotais projekts ir aktuāls un vajadzīgs latviešu tautai. "Ja atzītu, ka mūsu projekts nav vajadzīgs, tad mēs neķertos klāt. Tālākais jau bija Saeimas kompetence," piebilda Upmalis. Viņš minēja, ka filmu nozares finansējums jau vairākus gadus ir kritiskā situācijā un Latvijas kinematogrāfijā ir bēdīga pieredze ar to, ka projektam tiek atvēlēts mazs finansējums, līdz ar to filmas tapšana ievelkas trīs līdz četru gadu garumā.
"Runa nav par to, vajag, vai nevajag filmu "Dvēseļu putenis". Runa ir par principu, kādā veidā tiek dalīts un veidots nozares finansējumus. Gan Producentu asociācija, gan nozares pārstāvji vairākkārtīgi Saeimas komisijās ir stāstījuši situāciju kopumā, nevis ejot lobēt atsevišķus filmu projektus. Arī uz "Dvēseļu puteņa" pamata ir nepieciešams runāt par nozares finansējuma palielinājumu kopumā," norādīja Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe.
Savukārt Latvijas kinoproducentu asociācijas prezidents un producents Vilnis Kalnaellis atzina, ka Upmalim ir zināma taisnība, jo viņš izmanto jebkurus līdzekļus un ieročus, lai dabūtu finansējumu. "No vienas puses, tas ir labi, bet, no otras puses, tas degradē sistēmu. Nekur nav tā, ka Saeima lemj par viena vai otra projekta atbalstu. Tas, ka šai nozarei trūkst naudas, ir ugunsgrēks, un Saeimas deputāti, tajā skaitā Nacionālās apvienības iniciatīva, ielej ugunskurā degvielu. Arī man kā producentam būtu daudz vieglāk iet pie vienas vai otras paziņas Saeimā un bīdīt savus projektus," sacīja Kalnaellis, uzsverot, ka kritēriji, pēc kuriem konkursā tiek vērtēti iesniegtie projekti, ir sagatavoti un izstrādāti pietiekami eiropeiski.
To, ka filmu nozarei finansējums ir nepiedodami mazs, apliecināja arī Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK). "Nepieciešams, lai finansējuma būtu vairāk, un, mūsuprāt, būtiski tas nepieciešams valstiski audzinošām filmām un tām, kas dod pievienoto vērtību. Vakar bijām liecinieki "Sapņu komanda 1935" pirmizrādei, un es esmu pilnīgi vienisprātis, ka tā ir daudz efektīvāka investīcija, lai noturētu latviešus savā zemē," vēstīja Dzintars.
Viņš skaidroja, ka finansējuma trūkst daudzu iemeslu dēļ, taču, viņaprāt, problēma nav tikai līdzekļu trūkumā. Pēc Dzintara domām, problēma ir arī Kino centra vadībā un uzticībā tai sistēmai, kas līdz šim ir pastāvējusi. "Ceļš, ko šobrīd ejam, ir nacionālais pasūtījums un nacionālās identitātes sadaļa, pie kuru stratēģijas patlaban tiek strādāts. Šī sistēma patlaban nepastāv, un kamēr tā nepastāv, mums nav pārliecības, ka pie esošās sistēmas tādi projekti kā "Zīmogs sarkanā vaskā" un "Dvēseļu putenis", kam būtu jādod iespēja izpausties, patlaban gūtu atbalstu Kino centrā," norādīja Dzintars.
Latvijas kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova akcentēja, ka līdz šim jau ir bijuši daudzi projekti, kas saņēmuši naudu attīstībai, bet pēc tam projekts pie naudas nav ticis. Viņa uzskata, ka paralēli Nacionālajam Kino centram un tā sistēmai varētu darboties arī Saeimas sistēma, kas filmu projektiem piešķirtu naudu. "Jādomā par paralēlajām normatīvajām bāzēm. Katram producentam ir jāpārliecina un jāpiesaista finansējumus, ja šādā veidā var pārliecināt deputātus, tad mēs tikai iegūstam," rosināja Romanova.
Arī kinorežisors Arvīds Krievs uzskata, ka nav prātīgi kritizēt Saeimas dāvinājumu filmu nozarei. "Tā ir dāvana, un ar šādām sarunām mēs atbaidīsim vienu partiju, kas jau ir mūsu pusē. Ja šis skandāls izies pa visu presi, tad kādu priekšstatu mēs par sevi radām. Mēs kļūstam par tiem, kas atgrūž dāvanas un atgrūž to, kas mums ir iedots," norādīja Krievs.
Kalnaellis minēja, ka kino ir kultūras sastāvdaļa un Latvijā ir tendence, ka politika kultūrai ir ļoti pietuvinājusies. "Nākamais solis būs, ka Parādnieks [Imants] Nacionālajā operā iestudēs vienu vai otru operu," pauda producents.
Jau ziņots, ka filmu nozares pārstāvji uzskata, ka šāda kārtība, kad Saeima tieši atbalsta atsevišķu filmu projektu attīstību un atsevišķus nozares komersantus, nevis sistēmisku pieeju filmu nozarei, grauj filmu nozares attīstību kopumā, degradē labas pārvaldības praksi un sistēmu.