Latvijas karodziņa dedzināšana ir "absolūta cūcība", tomēr vakar publiskotajam video tiek pievērsta pārāk liela uzmanība, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
"Manuprāt, pievērst uzmanību vienam piedzērušam huligānam, kas tādā veidā rīkojies, arī nav pareizi. Mēs pārāk lielu uzmanību un godu izrādām šim pusaudzim. Tā ir absolūta cūcība, bet jautājums ir, vai par to "cepties". Tam ir atbilstošas iestādes, kas rīkojas atbilstoši likumam, bet reklamēt tādus puišus nav jēgas," aģentūrai LETA uzsvēra Ušakovs.
Kā ziņots, kāds jaunietis, visticamāk, Latvijas proklamēšanas gadadienas, 18.novembra, vakarā demonstratīvi mēģinājis dedzināt Latvijas karodziņu, liecina tīmekļa vietnē "YouTube" publicētais video.
Video materiālā, kurš "YouTube" vietnē publicēts dienu pēc valsts svētkiem jeb 19.novembrī, redzams, ka kāds jaunietis pie stāvoša tramvaja mēģina ar šķiltavām aizdedzināt Latvijas karodziņu. Fonā dzirdama svētku uguņošana.
Jaunietis sākotnēji mēģina latviešu valodā dziedāt valsts himnu, bet vēlāk jau krievu valodā ironizē, ka viņa darbošanās pat tiek filmēta. Viņa draugi gan pauž sašutumu par notiekošā filmēšanu.
Saistībā ar vakar publicēto video Drošības policijā (DP) tiks veikta pārbaude.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2009.gadā Rīgas apgabaltiesa izskatīja krimināllietu pret toreizējo Tautas partijas Jaunatnes organizācijas biedru Māri Smilgu, kurš 2008.gada 18.decembrī pie Saeimas ēkas atkritumu konteinerā bija izmetis reģionālās reformas atbalsta akcijas laikā izmantotos papīra Latvijas karodziņus.
Prokuratūra Smilgu apsūdzēja pēc Krimināllikuma (KL) 93.panta jeb par valsts simbola - Latvijas karoga - zaimošanu. Tomēr Rīgas apgabaltiesa apsūdzēto attaisnoja, savā spriedumā norādot, ka lietas materiāliem pievienotais papīra karodziņš nav atzīstams par Latvijas valsts karogu KL 93.panta izpratnē, bet gan par Latvijas valsts karoga attēlu vai atveidojumu, savukārt kriminālatbildība par šāda attēla vai atveidojuma zaimošanu likumā nav paredzēta.
Prokuratūra gan vēlāk pārsūdzēja šo attaisnojošo spriedumu, taču arī Augstākā tiesa (AT) to atstāja negrozītu un tas stājās likumīgā spēkā.
Apelācijas instances tiesa savā nolēmumā atzina, - lai gan Smilgas izmestais papīra karodziņš pēc krāsām un svītru proporcijām atbilst normatīvajos aktos noteiktajam par valsts karogu, tas nav atzīstams par Latvijas valsts karogu, bet atbilst jēdzienam "valsts karoga attēls".
"Secinājums, ka par karogu nav atzīstami visi sarkanbalti noteiktas proporcijas priekšmeti, izdarāms, ievērojot arī likuma "Par Latvijas valsts karogu" piemērošanas noteikumos lietotos divus dažādus jēdzienus "valsts karogs" un "valsts karoga attēls". Salīdzinot tos, ir acīmredzams, ka tikai pēc krāsām, svītru proporcijas, garuma un platuma attiecības minētos jēdzienus norobežot nav iespējams. Tomēr atšķirība ir saprotama, pieņemot, ka karogs ir auduma gabals, savukārt karoga fotouzņēmums, zīmējums, ilustrācija grāmatā ir tikai karoga attēls," teikts AT Krimināllietu tiesu palātas 2011.gada 26.aprīļa lēmumā.
"Nav šaubu, ka arī tas [karoga attēls] simbolizē Latvijas Republiku un necieņas izrādīšana pret to nav pieļaujama. Tomēr karoga attēls nav valsts karogs, un neatkarīgi no tā, kā izpaudusies personas rīcība, tā nevar tikt atzīta par valsts simbola zaimošanu KL 93.panta izpratnē," pērn atzina AT.