Mazajos miestos bankomātu nebūs

Pēc Latvijas Krājbankas nāves virknē miestu tikt pie skaidras naudas kļuvis praktiski neiespējami. Laukos mītošajiem iedzīvotājiem pieeja savai naudai jāmeklē arvien tālāk.

Nauda ir, bet nav

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gatavotais ziņojums konstatē, ka no 587 pagastiem neviena bankomāta, bankas filiāles vai naudas izmaksas punkta nav 269 vietās. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, lai tiktu pie savas naudas, jāmēro ceļš uz lielākām apdzīvotām vietām. Dažviet pat 20 kilometru. Taču jēdzīga risinājuma šai problēmai nav. Bankomāti, pasta nodaļas, degvielas uzpildes stacijas, aptiekas un veikali no maziem miestiem pazūd, tāpat kā to dara paši iedzīvotāji.

Latvijas Komercbanku asociācija ministrijas ziņojumu vērtē kritiski. Dokumentā apkopoti priekšlikumi naudas pieejamības vairošanai valstī, taču nav skaidrots, kāpēc Latvijā ir vietas, kur skaidras naudas izņemšana netiek piedāvāta. Banku skatījumā atbilde varētu būt šāda: pēc pakalpojuma nav pieprasījuma. Precīzāk, tas ir pārāk mazs, lai atmaksātos bankomāta iegāde, tehniskā apkalpošana, inkasācijas bruņumašīnas regulāra braukāšana, drošības sistēmas uzturēšana utt.

Gadiem ilgi ar rūpēm par pilsētā vienīgo bankomātu mocījusies Latvijas mazākā pilsēta Piltene. Te viena banka uzstādīja un atkal noņēma, te cita. Vakaros daudzos Piltenes dzīvokļos gaisma vairs neiedegas. Cilvēki, kam darbs nav atradies Ventspilī, aizbraukuši labākas dzīves meklējumos uz Rīgu vai ārzemēm. Un kopš šā gada Piltenē vispār nav ne bankomāta, ne degvielas uzpildes stacijas. Pārvaldnieks Jānis Abakuks atzīst, ka tā cilvēkiem ir problēma – īpaši tiem, kas saņem pensiju un pabalstus. Veikalā gan var iepirkties arī ar bankas karti, taču skaidra nauda laukos ir arvien nepieciešama. Tuvāki paziņas pagastvecim pat uztic savas kartes un kodus, lai viņš naudu pie reizes atved no Ventspils.

Vienīgo bankomātu nozaga

Ar līdzīgām problēmām cilvēki saskaras visā Latvijā.

Gunta ir četru bērnu māmiņa, dzīvo Vidzemes pusē starp Rozēniem un Mērniekiem. Visu laiku tuvākais bankomāts bija Ainažos – 16 kilometru attālumā. Tagad dzīve ir gājusi uz augšu, jo bankomāts atgriezies Staicelē, kas no Guntas mājas ir vismaz četrus kilometrus tuvāk. Iznāk mazāk mīties ar velosipēdu. Pirms gada bandīti Staiceles bankomātu mēģināja nozagt. Izspridzināja laukā no mājas sienas, ar mašīnu aizvilka līdz Ungurpilij, bet tur ar visu naudu pameta, jo nav mācējuši uzlauzt kasti. Taču atpakaļ sienā naudas mašīna atgriezusies tikai pirms kāda mēneša. Kāpēc laukos cilvēkiem vispār vajadzīga skaidra nauda? Gunta skaidro, piemēram, tāpēc, ka bērniem kabatas nauda jāiedod un vietējā točkā cigaretes jānopērk. Arī traktoristam par zemes pleķa uzaršanu bankas pārskaitījumu neviens taču nesūta. Tāpat iedod rokā piečuku, un lieta darīta.

Taču kaut kā cilvēki iemanījušies apsaimniekot savus banku kontus arī laukos. Kad kontā iekrīt bērnu pabalsti, Gunta kāpj uz riteņa, dodas uz Ainažiem vai Staiceli un, ja vienīgais turienes bankomāts nav salūzis vai iztukšots, vienā reizē izņem visu savu naudiņu. Vecie ļaudis pensiju dienās savukārt samet benzīnam un aizbrauc, piemēram, uz Limbažiem. Reizē iepērkas un tiek pie skaidras naudas.

Ministrijas un banku versija, ka bankomātu trūkumu laukos var risināt, popularizējot bezskaidras naudas norēķinus, ir visnotaļ apšaubāma. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš atgādina, ka laukos stabils internets faktiski nav pieejams. Turklāt cilvēkiem gados ir psiholoģiskas bailes no datoriem. To pašu stāsta arī Gunta – viņas astoņdesmitgadīgā kaimiņiene Zigrīda darbojas pa savu saimniecību, saņem platībmaksājumus, bet bankomātam pat tuvumā neiet. Baidās, ka mašīna apēdīs karti, apēdīs naudu un vēl visu viņas labklājību piedevām.

Kā alternatīvu bankomātiem ministrija iesaka arī pakalpojuma naudas izmaksa veicināšanu. Tā ir iespēja atsevišķos veikalos, iepērkoties ar karti, nelielu summu izņemt skaidrā naudā. Bet pastāv bažas, ka mazie veikali to varētu neatbalstīt. Par skaidru naudu tiks pirktas kontrabandas cigaretes aiz stūra, nevis divreiz dārgākās turpat veikalā.

Par nerentablu pakalpojumu jāmaksā

Pašvaldību padomnieks A. Salmiņš spriež, ka normāli jau būtu, ja katra pagasta pārvaldē iedzīvotājiem būtu iespēja izņemt naudu. Arī Piltenes pārvaldes vadītājs J. Abakuks sola dot vietu bankomātam par velti, pašvaldības telpās – pirmajai bankai, kas piekritīs aplaimot pilsētu ar saviem pakalpojumiem. Taču bankas uz pretimnākšanu nepošas. Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace skaidro, ka vienīgais risinājums ir jau piesaukto bezskaidras naudas norēķinu popularizēšana. Savukārt, ja valsts uzskata, ka bankomātam mazā miestā ir nozīmīgs sociāls mērķis, tad tas arī jāsubsidē – no visu nodokļu maksātāju naudas. Tāpat kā tas notiek ar pasta pakalpojumiem.

Tomēr ar šādiem tēriņiem ministrija valsts budžetu negrasās apgrūtināt. Ziņojumā par skaidras naudas izņemšanas iespējām Latvijā secināts, ka «nav nepieciešama īpaša valsts intervence, piemēram, atbalsta programmas izveidošana bankomātu tīkla paplašināšanai».

Dokuments noslēdzas uz pesimistiskas nots – nākamgad, pēc tam, kad Hipotēku banka pārtrauks komercdarbību, skaidras nauda izņemšana nebūs iespējama vēl piecos Latvijas novados – Baltinavā, Pārgaujā, Riebiņos, Rundālē un Salā.

***

UZZIŅAI

• Latvijā ir 72 teritoriālās vienības, kur nav nekādu iespēju izņemt skaidru naudu no sava bankas konta.

• 221 pagastā ir tikai viena naudas izņemšanas iespēja,

• 34 teritoriālajās vienībās ir pieejamas vairāk nekā 10 vietas, kurās var izņemt skaidru naudu.

• Neviena bankomāta nav piecos no 110 Latvijas novadiem.

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojums par skaidras naudas izņemšanas iespējām Latvijā