Kots aizies no LTV vadības

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots nekandidēs uz LTV vadītāja amatu. To viņš paziņoja, tiekoties ar Latvijas Elektronisko komuniāciju asociācijas pārstāvjiem, kā vienu no galvenajiem iemesliem minot nespēju pārliecināt politiķus par vajadzību palielināt sabiedriskā medija budžetu.

«Esmu bijis garā maratonā, bet turpināt skriet ar līdzšinējiem noteikumiem vairs nevaru,» par sava lēmuma pamatojumu līdzībās atbildēja LTV ģenerāldirektors, piebilstot, ka LTV ar esošajiem līdzekļiem vadīt bijis ļoti sarežģīti. Pirms tam jau viņš bija paudis, ka tieši televīzijas nākamā gada budžets būs viens no izšķirošajiem punktiem viņa lēmumā kandidēt vai nekandidēt uz LTV vadītaja amatu. Tāpat ne mazsvarīgu lomu nospēlējusi LTV un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) apgrūtinātā komunikācija un tas, ka padome neredzējusi viņu kā televīzijas vadītāju nākamajā pilnvaru termiņā.

E. Kots nekad nav slēpis savu kritisko attieksmi pret jauno sabiedrisko mediju, kas sāks darboties 2014. gada 1. janvārī, kad arī beigsies līdzšinējais līgums par apraidi ar Lattelecom. To, ka ne tikai ģenerāldirektors visai piesardzīgi skatās uz gaidāmajām pārmaiņām, liecina NEPLP veiktā TV darbinieku aptauja, kurā par nepieciešamību veidot jaunu, apvienotu mediju balsojuši 30%, vēl tikpat piekrituši tam tikai daļēji, 15% nav piekrituši, bet 29% bijis grūti pateikt atbildi. Arī šoreiz E. Kots uzsvēra, ka attiecībā uz jauno mediju nekas skaidrāks nav kļuvis – «ne kā darbosies apraide, ne arī kā internetvide. Joprojām ir daudz sarežģītu jautājumu, kas jārisina, pretējā gadījumā industrijā var rasties nesaprašanās – kas ir kas.» Viņš arī atzina, ka naudas trūkuma dēļ nav izdevies sākt LTV3 programmas darbību un tā paša iemesla dēļ nenotikusi sporta raidījumu paplašināšanās. «Tas viss ir naudas jautājums – arī par KHL hokeja čempionāta pārraidi. Konkurence un cīņa ar MTG grupu ir liela,» teica E. Kots. Tāpat cīņa neesot beigusies ar autortiesību aģentūru AKKA/LAA. Tieši autortiesību instanču prasību dēļ oriģināldarbu izveide televīzijasi izmaksājot divas trīs reizes dārgāk, nekā iepērkot produkciju no ārzemēm.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais