Izraēlas armija vakar turpināja aviācijas uzlidojumus, lai likvidētu kaujinieku grupējuma HAMĀS arsenālus un infrastruktūru Gazas joslā – galvenokārt runa ir par raķetēm, kas regulāri tiek izšautas uz Izraēlu un tur sasprindzinājumā šīs valsts iedzīvotājus.
Trešdien uzsāktā operācija Aizsardzības pīlārs, kuras pirmais mērķis bija viens no HAMĀS militārajiem līderiem Ahmeds
al Džabars, var turpināties ar sauszemes spēku iebrukumu Gazas joslā – Izraēlas ministru kabinets jau devis aizsardzības ministram Ehudam Barakam tiesības veikt Izraēlas aizsardzības spēku rezervistu mobilizāciju.
Starptautiskās ziņu aģentūras vakar vēstīja, ka Gazas joslā joprojām dārd šāvienu kanonādes. Uz Izraēlas aviācijas uzlidojumiem, apšaudi no Izraēlas teritorijā esošajiem tankiem un Gazas piekrastes ūdeņos esošajiem karakuģiem grupējums HAMĀS atbild, raidot uz Izraēlas teritoriju raķetes. Lielākoties tās ir neliela darbības rādiusa raķetes, taču HAMĀS amatpersonas lielījušās, ka uz Telavivu (tā atrodas vairāk nekā 50 kilometru no Gazas joslas) izšāvušas arī Irānā izgatavotu jaudīgu raķeti Fajr 5. Izraēlas mediji gan par postījumiem Telavivā neziņo, vēstot, ka Kirjatmalahi pilsētā HAMĀS izšauta raķete prasījusi trīs izraēliešu civiliedzīvotāju dzīvības – tie ir pirmie ebreju valsts zaudējumi kopš operācijas sākuma trešdienas pusdienlaikā. Gazas joslā savukārt gājuši bojā vismaz 13 cilvēku – palestīniešu puse uzsver, ka viņu vidū ir sievietes un bērni.
Izraēlas bruņoto spēku pārstāvji uzsvēruši, ka triecieni Gazas joslā tiek izdarīti pa HAMĀS infrastruktūru – militārajiem objektiem, ieroču un munīcijas noliktavām. No izraēliešu lidaparātiem tiek kaisītas skrejlapas, kurās civiliedzīvotāji aicināti palikt mājās un netuvoties šiem objektiem, un Gazā esošie ārzemju žurnālisti vēsta, ka pilsētu ielas patiešām esot tukšas un cilvēki no mājām iziet tikai tādēļ, lai iegādātos pašu nepieciešamāko. BBC ziņo, ka A. al Džabara bērēs piedalījušies tikai pāris simti cilvēku. Tiesa, Izraēlas brīdinājumu ņēmuši vērā arī HAMĀS kaujinieki, kuru lielākā daļa pametusi parastās dislokācijas vietas un, kā jau noticis arī iepriekš, cenšas slēpties starp civiliedzīvotājiem. Iespējams, Izraēlai patiešām izdevies iznīcināt HAMĀS rīcībā esošās tālāka darbības rādiusa raķetes, tomēr tika lēsts, ka pirms operācijas uzsākšanas HAMĀS bija vismaz 10 000 mazāka darbības rādiusa raķešu, atgādina AP. Izraēlas armijas pārstāve sakariem ar presi Avitala Leiboviča sacījusi, ka vakarrīt vien uz Izraēlu izšautas vairāk nekā 130 raķetes, daļu no kurām izdevies notriekt ar pretgaisa aizsardzības sistēmas Iron Dome palīdzību.
Izraēla uzsver, ka operācijas galvenais mērķis ir novērst situāciju, kad valsts iedzīvotāji spiesti dzīvot pastāvīgās bailēs no HAMĀS raķetēm. Oktobra sākumā sarunā ar Neatkarīgo Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben – Jākova stāstīja, ka šādas apšaudes esot ļoti regulāras. Taču starptautiskos medijus šīs ziņas parasti neieinteresē, jo Iron Dome darbojas diezgan efektīvi, sadzirdot trauksmes signālus izraēlieši ieraduši ātri slēpties patvertnēs, un lielākoties apšaudes ir bez cilvēku upuriem. Vakar H. Ben – Jākova norādīja, ka kopš sestdienas no Gazas joslas uz Izraēlu izšautas vairāk nekā 120 raķetes un tikai pēc tam Izraēla pieņēma lēmumu par militārās operācijas uzsākšanu.
Kaut gan palestīnieši aizrādījuši, ka Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu, pieņemot lēmumu par militārās operācijas uzsākšanu, vadījies no merkantilām interesēm, rūpējoties par savas popularitātes vairošanu pirms janvārī paredzētajām parlamenta vēlēšanām, Reuters uzsver, ka premjera rīcību atbalsta faktiski visi Izraēlas politiskie spēki.
AP norāda, ka Gazas joslā draud atkārtoties 2008. un 2009. gada mijas notikumi, kad Izraēlas militārā operācija, kurā bija iesaistīta gan aviācija, gan flote, gan sauszemes spēki, izvērtās īstā karadarbībā starp Izraēlas armiju un HAMĀS. Toreiz gan neitralitāti saglabāja Hosnī Mubāraka vadītā Ēģipte, bet šīs valsts jaunais prezidents Mohammeds Morsi uz Izraēlas operāciju reaģējis samērā asi, atsaucot Ēģiptes vēstnieku no Izraēlas un pieprasot ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, lai Vašingtona iejaucas un «aptur Izraēlas agresiju».
***
IZRAĒLAS UN HAMĀS KONFLIKTA HRONOLOĢIJA
• 2004. gada 22. marts – pēc tam, kad HAMĀS kaujinieki sarīkojuši virkni teroristu pašnāvnieku uzbrukumu Izraēlas pilsētās, Izraēlas armijas izšauta raķete nogalina HAMĀS dibinātāju un garīgo līderi šeihu Amedu Jasinu
• 17. aprīlis – līdzīgā veidā tiek likvidēts A. Jasina domubiedrs un pēctecis HAMĀS līdera amatā Abdelazizs al Rantisi
• 2005. gada 1. septembris – Izraēlas spēki pamet Gazas joslu, kas tika okupēta 1967. gada kara laikā. Pēc vienpusēja Izraēlas valdības lēmuma tiek likvidētas visas ebreju kolonistu apmetnes šajā teritorijā un tā tiek nodota Palestīniešu pārvaldes ziņā
• 2006. gada 25. janvāris – HAMĀS izcīna uzvaru Palestīniešu pārvaldes vēlēšanās. Kaut gan sākotnēji starptautiskā sabiedrība atzīst, ka tās bijušas demokrātiskas, Izraēla un ASV pārtrauc palīdzības sniegšanu palestīniešiem, jo HAMĀS atsakās atzīt Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu un atteikties no vardarbības
• 25. jūnijs – HAMĀS kaujinieki no Gazas joslas iebrūk Izraēlā, noslepkavojot divus Izraēlas armijas karavīrus un sagūstot kaprāli Giladu Šalitu
• 28. jūnijs – Izraēlas sauszemes spēki iebrūk Gazas joslā ar mērķi atbrīvot G. Šalitu, taču tā arī nespēj viņu atrast
• 26. novembris – pēc piecus mēnešus ilgiem Izraēlas aviācijas triecieniem un neskaitāmām sauszemes operācijām, kuru mērķis ir atbrīvot G. Šalitu, puses vienojas par pamieru
• 2007. gada 14. jūnijs – HAMĀS gūst militāru uzvaru pret Palestīniešu pārvaldes prezidentam Mahmūdam Abāsam lojālo grupējumu Fatāh un nodibina pilnīgu kontroli pār Gazas joslu
• 2008. gada 24. aprīlis – HAMĀS līderi piedāvā Izraēlai noslēgt sešu mēnešu pamieru, taču jautājumu par G. Šalita likteni vēlas apspriest atsevišķi. Pēc sarežģītām sarunām formāli izdodas vienoties par pamieru, taču tā laikā Izraēlas dienvidu daļa no Gazas joslas puses regulāri tiek apšaudīta ar raķetēm Quassam
• 19. decembris – vienošanās par pamieru beidzas, pēc neveiksmīgām sarunām tas netiek pagarināts
• 27. decembris – pēc kārtējās reizes, kad Sderotas pilsēta tiek apšaudīta ar raķetēm, Izraēla uzsāk plašu militāro operāciju Gazas joslā. 22 dienu ilgajās kaujās iet bojā ap 1400 palestīniešu un 13 izraēliešu
• 2009. gada 18. janvāris – karadarbība Gazā tiek pārtraukta
• 2011. gada 9. aprīlis – Izraēlas armijas veiktajā reidā Gazas joslā tiek nogalināts HAMĀS kaujinieks Taisers Abū Snima, kuru Izraēla uzskata par vienu no G. Šalita nolaupīšanas organizētājiem
• 11. oktobris – Izraēla un HAMĀS panāk vienošanos, saskaņā ar kuru G. Šalits tiks atbrīvots apmaiņā pret vairāk nekā 1000 palestīniešu ieslodzīto izlaišanu no Izraēlas cietumiem. 18. oktobrī apmaiņa tiek realizēta.
• 2012. gada 12. marts – četras dienas ilgušās sadursmes starp Izraēlas armiju un Gazas joslas kaujiniekiem prasa vairāk nekā 25 palestīniešu dzīvības. Sadursmes sākās pēc tam, kad Izraēlas armija nogalināja divu nelielu palestīniešu grupējumu līderus
• 23. jūnijs – Izraēla apgalvo, ka pēdējās nedēļas laikā HAMĀS un to sabiedrotie uz Izraēlas teritoriju izšāvuši vairāk nekā 150 raķešu. Tiek sarīkoti atbildes aviācijas triecieni, kuros nogalina vairākus palestīniešus
• 8. oktobris – uz Izraēlas dienvidiem tiek izšautas vairāk nekā 55 raķetes un mīnas. Izraēla atbild ar aviācijas triecienu
• 13. novembris – uz Izraēlas dienvidiem tiek izšautas vismaz 115 raķetes, atbildes triecienā nogalināti vismaz trīs palestīniešu kaujinieki un vairāki civiliedzīvotāji.
• 14. novembris – Izraēlas aviācijas triecienā tiek likvidēts HAMĀS štāba priekšnieks Ahmeds al Džabari, turpinās uzlidojumi Gazas joslai, Izraēla pieļauj arī sauszemes operācijas uzsākšanu
Avots: Reuters