Neraugoties uz Lietuvas noraidošo balsojumu referendumā par Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu, AS "Latvenergo" turpina aizsāktos darbus un neplāno no tā atteikties, ja vien nākamā Lietuvas valdība nedomā šo projektu apturēt, norādījis "Latvenergo" pārstāvis Oļegs Linkevičs, piedaloties enerģētikas drošībai veltītā konferencē Lietuvas Zinātņu akadēmijā. Taču arī tādā gadījumā kompānija apsvērusi alternatīvas iespējas investīcijām enerģētikas nozarē, vēsta portāls "Delfi.lt".
"Pēc vēlēšanām Lietuvā un referenduma rezultātiem rodas jautājums, kāda ir šā projekta nākotne. Gribu uzsvērt, ka "Latvenergo" turpinās dalību projektā, ja vien Lietuvas valdība nenolems no tā atteikties," viņš sacījis.
"Radušos neskaidrību dēļ neesam apturējuši savus darbus. Ja lēmums būs negatīvs, diemžēl nekāda projekta vairs nebūs. Tomēr mēs ceram, ka Lietuvas valdība vairākas reizes pārdomās, iekams pieņems lēmumus," norādījis Linkevičs. Vienlaikus viņš piebildis, ka Visaginas projekta izjukšanas gadījumā tiktu domāts par investīcijām citā atomelektrostacijā, Kurzemes elektrostacijā, Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijā vai citos projektos.
"Mēs ceram, ka Visaginas projekts netiks apturēts, bet ir arī citas iespējas. Par konkrētiem projektiem vēl neesam vienojušies. (..) Nekādu citu diskusiju pagaidām nevar būt, kamēr mums ir saistības pret Lietuvas partneriem, bet šādas investīcijas pieminēju kā teorētisku iespēju," sacījis "Latvenergo" pārstāvis.
Kā ziņots, Seima vēlēšanās uzvarējušo sociāldemokrātu līderis Aļģirds Butkevičs, kas pretendē uz premjerministra amatu, nesen pavēstīja, ka Visaginas AES netiks celta. Vienlaikus viņš pieļāva iespēju, ka pēc kāda laika AES varētu tikt celta Elektrēnos, kur atrodas Lietuvas lielākā elektrostacija un ir attīstīta energotīklu infrastruktūra.
Tiesa gan, vēl nav zināms, vai prezidente Daļa Grībauskaite uzticēs valdības veidošanu Butkevičam.
Jau ziņots, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) vērtē trīs alternatīvas Visaginas AES projektam, kuras nepieciešamības gadījumā varētu skatīt padziļināti, ja šā projekta attīstība tiktu pārtraukta.
Pirmkārt, lielas jaudas kondensācijas elektrostacija Lietuvā ar atbilstošu Lietuvas valsts atbalsta regulējumu, lai vidējā termiņā atrisinātu konkurētspējīgu bāzes jaudu trūkumu Lietuvā. EM uzskata, ka ogļu stacijas joprojām ir konkurētspējīgākais tehnoloģiskais risinājums akūtiem jaudu deficīta risinājumiem īstermiņā, taču tehnoloģijas izvēle būtu atstājama tirgus ziņā.
Otrkārt, pakāpenisks atjaunojamo energoresursu (AER) jaudu pieaugums Baltijā, taču ar priekšnoteikumu, ka tiek radīts konkurētspējīgs reģionāls atbalsta mehānisms, lai nodrošinātu konkurētspējīgas izmaksas patērētājiem, ģeogrāfiskās un tehnoloģiskās izvēles atstājot tirgum. EM skaidroja, ka teorētiska iespēja pastāv turpināt attīstīt Daugavas kaskādi, ņemot vērā šo tehnoloģiju izmaksu priekšrocības, salīdzinot ar citiem AER risinājumiem, taču lēmumi un iniciatīva, tāpat kā par jebkuru konkrētu projektu, ir atstājami komersantu ziņā.
Treškārt, visu alternatīvu priekšnoteikums ir turpināt integrāciju Eiropas Savienības tirgos, turpinot attīstīt elektroenerģijas starpsavienojumus Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna (BEMIP) ietvaros plānotajos termiņos.