Budžeta prioritātes nākamgad būs demogrāfija, sabiedrības integrācija un kultūras identitāte

Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam", kas paredz katram perioda gadam norādīt galvenos makroekonomikas un finanšu rādītājus.

Vidēja termiņa budžeta ietvarā tiek noteikts vidēja termiņa budžeta mērķis, valsts budžeta finansiālās bilances apjoms, maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjoms un citi rādītāji.

2013.-2015.gada budžeta prioritātes ir valsts demogrāfiskās politikas īstenošana, kas vērsta uz cilvēka drošumspējas stiprināšanu un tautas ataudzes stabilo pamatu veidošanu, uzņemto starptautisko saistību izpilde, kā arī nacionālā mēroga pasākumu nodrošināšana, sabiedrības integrācija un kultūras identitātes ilgtspējas nodrošināšana.

Vienlaikus tiek noteiktas arī fiskālās politikas prioritātes, kas jāīsteno, lemjot par jautājumiem, kas saistīti ar valsts budžetu. Šādas prioritātes ir fiskālās disciplīnas nodrošināšana, uz ekonomikas izaugsmi vērsta nodokļu politika, kā arī fiskālās līdzsvarotības principa nodrošināšana vispārējā valdības līmenī. Tāpat Saeima šodien atbalstīja deputāta Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) priekšlikumu papildināt šīs prioritātes, nosakot, ka nodokļu politikai jābūt vērstai arī uz reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu.

Dokumentā norādīts, ka 2014.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,842 miljardi latu, bet izdevumi - 4,907 miljardi latu. 2015.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,87 miljardi latu, bet izdevumi - 4,725 miljardi latu.

Vispārējais valdības budžeta deficīts 2013.gadā plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2014.gadā - 0,8% no iekšzemes kopprodukta un 2015.gadā ir 0,3% no iekšzemes kopprodukta.

Izskatot šo likumprojektu, deputāti diskutēja arī par vairākiem priekšlikumiem, kuri iepriekš neguva atbalstu valdībā un Saeimas atbildīgajā komisijā.

Saeima neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos priekšlikumus par finansējuma pieaugumu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Tāpat debates izraisīja priekšlikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas maiņu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

Kā ziņots, pašvaldību vadītāji, kas šodien bija ieradušies uz Saeimas sēdi, savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par šiem priekšlikumiem pauda, ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) pārtrauca Saeimas sēdi pašvaldību vadītāju rīcības dēļ. Viņa pamatojās uz Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka "publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. 

Svarīgākais